Te haere ngātahi me te whānau / Pakiwaitara Marau / Kāinga - TMOA Te Kete Ipurangi Navigation: Te Kete Ipurangi Communities Schools Search TKI Search all of TKI Te Kete Ipurangi user options: Navigate in: te reo Māori Close Search community Searching ...... Tāhia Kāinga Pakiwaitara Marau Te haere ngātahi me te whānau Te haere ngātahi me te whānau - Te Kura o Herewini   Tō mātou kura He kura auraki a Herewini (Selwyn Primary), kei te pūtake o te maunga o Ngongotaha, kei te uru o Rotorua. He whānau rumaki kei tō mātou kura.  E toru ōna rūma, ko ngā pīpī (NE-tau 1), ko ngā tēina (tau 2-4) me ngā tuākana (tau 5-6). Kei te taumata reo Māori 1 te rūma tuakana me te rūma teina, ā, kei te taumata reo Māori 2 ngā pīpī. Ko te wawata, hei te tau 2014, ka rumakina ngā rūma katoa o te whānau. Kua whakatauhia e te kura kia noho Te Marautanga o Aotearoa hai pukapuka ārahi i ngā mahi akoako i tō mātou whānau.  Ko te kaupapa o tēnei tuhinga he whakaatu i tā mātou mahi waihanga i te āhua o ā tātou ākonga me tō mātou marau ā-kura.     Te Āhua o ā Tātou Ākonga Kei te whakawhanake tonu i te āhua o ā tātou ākonga (graduate profile) me tō mātou marau ā-kura. I roto i ngā marama kua pahemo e whā ngā hui ā-whānau kua whakahaerehia. Ko te kaupapa o te hui tuatahi, he whakamārama i te kaupapa o te waihanga marau ā-kura me te āhua o ā tātou ākonga ka tahi. Ka rua, he kimi whakamāramatanga mō te take i tukuna ai ā rātou tamariki ki tō mātou whānau rumaki, ana, mā reira e puta ai ō rātou manako nui mō ā rātou tamariki. Mīharo ana mātou ki te tokomaha i tae mai ki te hui tuatahi. E āhua 75 ōrau o te whānau i tae ake. I tuku pepa uiui ki te hunga kāre i tae mai. Torutoru noa iho ngā pepa uiui i whakahokia mai, engari, ahakoa he iti, he pounamu.   Marau ā-kura: he mātāpuna Ko te mea nui i te hui ā-whānau tuatahi me te hui tuarua ko te kohi i ngā whakaaro o te whānau. Mutu ana tēra, i wetewetehia, i whakarōpūhia ngā kōrero e mātou ngā kaiako. I whakarārangihia ō rātou whakaaro i raro i te kaupapa nui o te puna, arā, ko te puna atua, te puna tupuna, me te puna tangata. I tīkina te kupu ‘puna’ mai i te whakataukī o te kura, arā, ‘Te puna o te tūmanako’, ‘The spring of hope’.  Na, i puta mai tēnei whakataukī i tētahi o ngā kōrero hītori o te rohe nei, tērā ko te kōrero mō Te Puna o Tuhoe. E ai ki ngā kōrero he puna waimāori tēnei e hono ana i te ao wairua ki te ao kikokiko. Kua roa te kura e whakamahi ana i tēnei whakataukī ā-kura engari, kua ngaro tōna whakamārama. Kīhai tōna whakapapa i heke mai ki ngā tāngata kei te kura i tēnei wā. Ahakoa tēnā, kei te pupuri tonu tēnei whakataukī i ēnei rā. Kei te tohu o te kura ngā kupu nei, ā, kua whakaritea hoki he puna ki te paparaima ki waenga o te kura.  Ka honoa e mātou ngā whakaaro o ‘Te puna o te tūmanako’ ki ngā hītori mō Te Puna o Tuhoe. Kia mārama pū ai ēnei whakaaro i haria te whānau ki Te Puna o Tuhoe, kei te whare tāpoi o Mītai. I reira ngā whakamāramatanga me ngā whakapapa o te puna rangona ai e te whānau. Nā tēnei haerenga i kite, i mārama, i rata hoki te whānau ki ngā āhuatanga o ‘Te puna o te tūmanako’.  I te hui tuawhā, i whakaaturia e mātou ngā puna e toru e pupuri ai i ngā whakaaro o te whānau. Whakamīharo ana ngā puna me ngā whakamāramatanga ki a rātou, ā, ka whakamanahia. Kātahi ka rere ngā whakaaro mō ētahi atu āhuatanga ka taea te whakauru ki ngā puna. I te mutunga iho, ka huri ngā whakaaro o te whānau ki ngā āhuatanga o te marau ā-kura.   Ahakoa kua roa mātou e whai ana i tēnei huarahi, kei te puawai haere tō mātou marau ā-kura. Kei te kite hoki mātou i tētahi huarahi hei hono i te taha auraki o te kura me te taha rumaki, arā, ko ngā hītori mō Te Puna o Tuhoe. E ai ki te whānau, e tika ana me mōhio te kura katoa i ngā whakamāramatanga mō Te Puna o Tuhoe me tōna hāngaitanga ki te whakapapa o te kura me te whānau rūmaki.  E whakamīharo nei mātou i ngā mahi kua oti i a mātou i tēnei wā. Kei te harikoa te whānau i te mea kei te kite rātou e whai mana ana ō rātou whakaaro i roto i ngā āhuatanga o te kura.  Nā reira, he maha tonu ngā mahi kei mua i te aroaro. Ko te wherawhera, ko te tuhi me te whakatau i te āhua o ā mātou ākonga tēnā. Ko te wetewete, te wāwahi me te whakatau anō i ngā mātāpono, ngā uara me ngā waiaro tēna. Kei te kitea atu te marau ā-kura, engari ko te wherawhera i tōna whānui me tōna hohonu te mahi i tēnei wā. Kāti me tuku mihi ki te whānau o ngā tamariki o te whānau rūmaki o Herewini me ō rātou tini hapū, karanga maunga hoki mō ā rātou mahi i tēnei wā. E tika ana te kōrero, mā tini, mā mano ka rapa te whai. Me tuku mihi anō ki a Maria Tibble, kaitakawaenga mō TMoA, nāna mātou i tautoko.   Te haere ngātahi me te whānau - Te Kura o Herewini (5.51 MB) Te haere ngātahi me te whānau - Te Kura o Herewini (English) (5.50 MB) Ka Hikitia Te Marautanga o Aotearoa New Zealand Curriculum Ngā Whanaketanga Rumaki Māori Mātaiako Te Mātānuku Taumata Mātauranga ā-Motu ka Taea Mātauranga Māori Rauemi PĀNUI : Tuhia mai to īmēra kia whiwhi pānui koe. | Kāinga | Te Marautanga o Aotearoa | Whānau | Ākonga | Kura | Tāhuhu | Puna Mahara | Mātaiako | Taumata Mātauranga ā-Motu Ka Taea | Ngā Whanaketanga Rumaki Māori | Te Mātānuku | Rauemi Whānui | Karere Hou / Pakiwaitara Marau | Rangahau Whakapā mai ki: Sitemap RSS feeds Footer: TKI - Te Kete Ipurangi About this site | Contact TKI | Help | Feedback Accessibility | Copyright and privacy | Copyright in Schools | Search New Zealand Government © Crown copyright.