1 Putanga 27 (4) 2014 Köanga He Pitopito Körero nä Te Taura Whiri i te Reo Mäori Ngä Toa Reo Mäori 2014 Nō te 7 o Whiringa-ā-rangi i tū ai Ngā Tohu Reo Māori ki Rotorua hei whakamihi i te hunga kua kaha rā te whakatairanga i te reo Māori huri noa i te motu. I ia tau, ka tukua kia toru ngā tohu motuhake ki te tangata, ki ngā rōpū hoki kua kitea tō rātou māia ki te hāpai i te reo i roto i ngā tau. E mihi ana Te Taura Whiri i te Reo Māori ki ngā toa o ngā tohu nui nei i te tau 2014. Taku Toa Takimano Ko Taku Toa Takimano te tohu ka whakawhiwhia ki tētahi tangata kua oke nui, kua oke roa mō te oranga tonutanga o te reo Māori. I riro tēnei tohu i a Kaa Williams i te tau nei. Ko ia tētahi o ngā kaihautū matua o Te Wānanga Takiura o Ngā Kura Kaupapa Māori o Aotearoa. Hei tā te Tumuaki Kairīwhi, hei tā Poia Rewi, “Kei te mihia te papai o ngā mahi a Kaa hei whakaara ake i te reo Māori ki ngā wāhi i whakaakohia e ia, tae noa ki āna mahi i Te Wānanga Takiura e haere tonu nei. Ko ia kei te tihi o te reo Māori, me āna tikanga, ahakoa whakaako, tuhituhi, whakahaere kaupapa reo Māori, kei te whakanuia pēneitia a ia.” Te Tira Aumangea Ko Te Tira Aumangea te tohu ka whakawhiwhia ki tētahi rōpū, ki tētahi hapori rānei hei whakanui i tā rātou kōkiri i te reo Māori kia tipu tonu ai. Ko Te Kōhanga Reo te kaiwhiwhi mō te tau 2014. E mōhio whānuitia ana ngā painga o tēnei kaupapa me te wāhi nui ki Te Kōhanga Reo i te whakamāuitanga ake o te reo Māori. Nā ngā kōhanga reo o te motu i whakatakoto te mānuka i te tau 1980, kia mauria atu ngā mokopuna ki te kōhanga reo ki reira whāngaia ki te reo Māori. I taua wā, i mua noa atu te iwi Māori i ētahi iwi o te ao e haere ana. Kāore hoki i roa, kua tahuri mai ngā iwi o whenua kē ki te kaupapa o te kōhanga reo hei whakaora i ō rātou reo i ō rātou kāinga ake. Kua pau te 30 tau ki tēnei kaupapa whakahirahira, ahakoa ngā piki me ngā heke, kei te whakanuia koutou! Te Tohu Huia te Reo Ko Te Tohu Huia te Reo te tohu ka whakawhiwhia ki te toa o ngā rōpū katoa i tuku tono ki Ngā Tohu Reo Māori. I riro i a Ngāti Kahungunu Te Tohu Huia te Reo. Ko Ngāti Kahungunu tētahi iwi i kaha ki te whakatū i tā rātou mahere reo Māori i ngā tau kua taha ake nei. Mai i tērā wā, he maha ngā kaupapa reo Māori e kōkirihia ana e rātou. Mīharo katoa ana ngā kaiwhakawā ki ngā kaupapa reo mā te iwi, me ngā hapū o tēnei takiwā. E tika ana kia whakanuia a Ngāti Kahungunu i tēnei o ngā hui. Ko Kaa Williams rätou ko töna whänau whänui - Taku Toa Takimano 2014. Ko te whänau whänui o Te Köhanga Reo - Te Tira Aumangea 2014. Ko te whänau whänui o Ngäti Kahungunu Iwi Inc. - Te Tohu Huia te Reo 2014. Ngä Körero o Roto Ngā Toa Reo Māori 2014 1 He Kupu nā te Tumuaki Kairīwhi 2 He Mihi nā te Minita Take Māori 3 Ngāti Whakaue Whakanuia 4 Kua Puāwai Tōku Reo, pea 5 He Puna Whakarauora 6 He Hokinga Mahara 7 Waiata mai 8 Te Hui Whakangungu mō te Toi Reo Māori 9 Te Matatini o te Reo 10 Ngā Tohu Reo Māori 2014 11 Nga Tama Toa: He toto heke, he tipare here ki te ūkaipo* 12 Ngā Kaupapa Reo Māori 12 Te Taura Whiri i te Reo Māori Pouaka Poutāpeta 411 Papa 14 $e Cooperative Bank Te Ara o Ballance Te Whanganui-a-Tara 6140 Waea: 64 4 471 0244 Waea whakaahua: 64 4 471 2768 Īmēra: tereo@tetaurawhiri.govt.nz Pae tukutuku: www.tetaurawhiri.govt.nz 2 ISSN: 1177-7249 (ā-ipurangi) ISSN: 0114-6017 (ā-tā) Me aha koa i tua i te huataki i te pito tuhi nei mā te uta whakamihi ki te Tumuaki o Te Taura Whiri i te Reo Māori i ngā tau o nākuanei kua taha, nā reira, Glenis, mōu i amo ake te whakahiwanga o te waka reo Māori nei mā roto i ngā tini toronga, ngā mātāpono, ngā whakapono me ngā uaratanga. Tērā ngā wero mai, ngā whakapātaritari mai, ngā takē mai, ngā pēhitanga mai; he mea i hua mai i roto, he mea i whiua mai i waho; hei ahakoa, kāore noa te tangata i tuohu, kāore noa te kaupapa i pahore, nā reira, he kupu paremata noa ēnei ki a koe, otirā, ki tōu ake whānau nāna koe i tuku kia whakapōtikihia e koe Te Taura Whiri i te Reo Māori. Ka mutu, kia whakapuhitia hei mātua aronga māu; ko rātou ia i mahue mō te kaupapa te pai. He Kupu nä te Tumuaki Kairïwhi Ko Täkuta Poia Rewi. Tukua ana koe ki te Manatū Whakahiato Ora, he whakahiato i te ora o te tangata te whāinga matua. Mēnā he whakawhanake tahi i te reo Māori me te mana o te reo, kāti, me pēhea e kore ai e pūrata te kamo i te whakapono e whakaaturia nei tā Te Taura Whiri i te Reo Māori e whakataukī nei, 'Kia haruru a Aotearoa whānui i tō tātou reo taketake'. Mēnā ko te harurutanga o te reo Māori i roto i te whānau Māori te tohu o te ora, tēnā, kia rere te hau, kia hau te ora i roto i ō takahanga, puta, puta i tēnā manatū. 'E wai e taea te kupenga whīwhiwhi', te kupenga reo Māori nei? E koe rā, Te Ururoa. E koe rā. I tohea parematatia e Tākuta Pita Sharples i ngā tau. He pikinga, he kakenga, he hekenga, he papatahitanga – he mahi rangatira te whai. Kua tā te wā ki a ia i roto i te hanga tōrangapū, heoi, tērā anō he kaupapa rakunga māhunga māna e kore ai e takeo te noho, e okioki te tau. Mēnā ko tāna he tiritiri i te pārekereketanga o te kaupapa, inā hoki, ko te Pire hou, ko te rautaki hou, tēnā koia tēnei te arunga i te pitomata ki te pūrehuroa e tukua ana māu hei kōkiri. Kia okea Te Ururoatia e koe tā tātou kaupapa hei te wā ki a koe, me te aha, ko tāu he whakarite papanga anō ki te hunga kawe i te kaupapa i Te Whare Mīere hei ngā tau ki mua. Mēnā ka taea e koe te rangaranga i tētahi kura nō roto tonu mai i te pāremata hei hoa oke ngātahi, kātahi pea ka whakatatahia mai te pae o Te Taura Whiri i te Reo Māori e kī nei, he 'tautoko i te iwi nui tonu kia ora ai te reo Māori, hei reo kōrero, hei reo tipu'. He ‘puta aha te puta’ i te rā, i te wiki, i te marama, i te tau? Tāria taua rā, taua wiki, taua marama, taua tau. Hei ahakoa, ko te mea kē ia pea, kia puta he puta kātahi ka whanake, ka ora ka tipu te reo taketake o Aotearoa nei hei reo tūturu, hei reo mana mō te whenua nei. Nā Tākuta Poia Rewi Tumuaki Kairīwhi Te Taura Whiri i te Reo Māori 3 He Mihi nä te Minita Whanaketanga Mäori E ngā iwi, e ngā reo, e ngā kārangaranga maha tēnei te mihi atu ki a koutou katoa. Kia mihia te mano tini kua mene ki Hawaiki nui, ki Hawaiki roa, ki Hawaiki pāmamao. Ki a rātou, te tutūtanga o te puehu, te whiunga o te kupu i te wā i a rātou, haere atu rā. Ki a tātou te urupā o rātou mā, ngā waihotanga mai e hāpai nei i ō rātou wawata, tūmanako hoki, tēnā tātou. Tuatahi, me mihi au ki a Tākuta Poia Rewi, nāna i whakaae ki te tū hei Tumuaki Kairīwhi mō Te Taura Whiri i te Reo Māori tae noa ki te ekenga o te Tumuaki hou. I tau mai a Poia ki te tūranga nei i te kōwhiringa a Pita Paraone hei Mema Pāremata i te marama o Mahuru. I te mea, ko tāku tuhinga tuatahi tēnei i He Muka nō tāku ekenga ki te tūranga o Minita Whanaketanga Māori, ko tāku ki a tātau katoa, ko te reo Māori he kaupapa nui ki a au. Kua roa au e whai ana i te reo, e whakaako ana i te reo, e kōrero ana i te reo, nā, he mea tuku tōku reo ki āku tamariki, tae rawa mai ki tāku mokopuna tuatahi. Ko te reo Māori tōku māpihi maurea, he matapihi ki te ao o ngā tīpuna. Ko te reo Māori te oranga o te iwi Māori. Maringanui au i ōku kaiako reo Māori i roto i ngā tau. Ko tāku ināianei, he hāpai, he whakahōnore i ā rātou akoranga. Kua kapi ngā tono ki te Kōmiti Whiriwhiri i te Pire Reo Māori. Nō te marama o Poutūterangi, ka tukuna tā rātou pūrongo ki te Whare Pāremata. He mea nui ki a au kia tutuki pai ai tēnei pire, kia tū ai hoki a Te Mātāwai hei kaikōkiri i te whakarauoratanga o te reo Māori. Mā te Mātāwai ngā mema o te poari o Te Taura Whiri i te Reo Māori, o Te Māngai Pāho me Whakaata Māori e tohu. Ko tāna hoki he kōkiri i ngā wawata o Te Rautaki Reo Māori, arā, ko te kaupapa tēnei i whakaputaina e te Minita Take Māori o mua, e Tākuta Pita Sharples. E tautoko ana au i te mātāpono o te ture nei e mea ana, mā ngā iwi me te Māori e ārahi te Ko te Minita Whanaketanga Mäori, ko Te Ururoa Flavell. whakarauoratanga o te reo Māori. E mārama ana hoki ki a au, kei reira tonu ētahi wāhi hei whakatikatika mā mātou i mua i te whakatinanatanga. Hei ārahi i te haere o te tauira ā-ture nei, ko tāku he whakatū i tētahi rōpū, arā, ko te Māori Language Advisory Group kia tino eke te pire ki te taumata e tika ana. Ko tā ngā mātanga reo nei, he āta whiriwhiri i te pire me te tuku kōrero hei whakapakari ake i te kaupapa. Ka tautokona tēnei hunga e Te Taura Whiri i te Reo Māori me Te Puni Kōkiri. Tokorima rātou katoa, arā, ko Tākuta Wharehuia Milroy rātou ko Charlie Te Pana, ko Charisma Rangipunga, ko Tākuta Rawinia Higgins, ko Tākuta Ruakere Hond. Ka iwa marama rātou e mahi ana, kātahi ka tukuna mai tā rātou arotakenga o te Pire Reo Māori. Ka tirohia taua pūrongo me ngā putanga a te Kōmiti Whiriwhiri Take Māori. Ko tōku tūmanako, ka whakamanahia te pire nei ā te paunga o tērā tau. Kātahi rā te hui whakahirahira ko Ngā Tohu Reo Māori, i tū ki Rotorua i te marama o Whiringa-ā-rangi. Ko tā te kaupapa nei he whakanui i te reo Māori me ngā tini kaupapa reo Māori e rere haere ana huri noa i te motu. Hei reira ka mahara ake te tangata he wāhi nui tō tēnā, tō tēnā o tātou i te whakatairangatanga me te kōrerotanga o te reo. Me mihi au ki Te Taura Whiri i te Reo Māori me Te Puni Kōkiri nā rātou te hui nei i whakahaere, waihoki, ki ngā toa nui o te pō, arā, ki a Kaa Williams (nō Ngāti Manawa me Ngāi Tūhoe) i riro i a ia te tohu nui mō te tangata takitahi, ko Taku Toa Takimano te ingoa, ki Te Kōhanga Reo, i riro i a rātou te tohu o Te Tira Aumangea, ki te iwi o Ngāti Kahungunu hoki, i riro i a rātou Te Tohu Huia te Reo. Tēnā rā koutou katoa. 4 Ngäti Whakaue Whakanuia Kei te hiko tonu a Ngāti Whakaue i tana kaupapa Ngāti Whakaue Whakanuia, arā, ko te kura reo tuatahi o Ngāti Whakaue i tū i te 6 ki te 10 o Oketopa ki Te Papaiouru, ki Ōhinemutu, i Rotorua. He mea whakarite te kura reo nei e Te Tarahiti o Te Taumata o Ngāti Whakaue Iho Ake e kaha nei ki te tautoko i ngā kaupapa whakarauora reo Māori o Ngāti Whakaue. Ko ‘Mokoia te reo ki te ngākau’ te ingoa i tapaina ki te kura reo nei. Nō te wā o te hararei ā-kura, i tū ai te kura reo nei. Ka riro atu ngā tamariki ki ngā kaitiaki o te puna tiaki tamariki, ā, neke atu i te kotahi rau ākonga i uru mai. Nā Ti&any Te Moni i ārahi te puna tiaki tamariki kia wātea ai hoki ngā mātua ki te āta noho ki te ako. Hui katoa, ko tōna 130 tāngata te nui. I te mea ko te kura reo tuatahi tēnei i roto i a Ngāti Whakaue, nā Ngāti Whakaue, mō Ngāti Whakaue, e tika ana mā te reo matua tonu o Ngāti Whakaue anō te kaupapa e kōkiri. Ko ngā kaiako ko Norma Sturley rātou ko Kingi Biddle, ko Bryce Murray, ko Rawiri Waru, ko Niheta Jacobs, ka mutu ko te aronga matua ko te reo ake o Ngāti Whakaue mō ngā uri katoa ahakoa tauhou ki te reo, matatau rānei. I riro mā Te Ataarangi te hunga tino kore nei te reo Māori e poipoi, e ako, ā, ko ngā mea matatau ake i whakarōpūhia e ngā pouako reo. Ahakoa ngā taumata rerekē o te reo, kāore tētahi i mahue ki rāhaki. Nā Anaha Hiini ngā āhuatanga o te reo i kōkiri, nā Tawini Rangihau i ako te reo o te kāinga, nā Rawiri Waru te ‘komarero’ i whakaako (ko te reo ake o Ngāti Whakaue), nā Kingi Biddle ngā whakataukī me ngā whakatauākī, nā Bryce Murray te reo ōkawa, nā Taati Williams rāua ko Niheta Jacobs i whakaako Te Ataarangi. I tino rongo i te wairua o te whanaungatanga, o te kotahitanga me te manaakitanga, ā, ka mauritau te hui katoa. Kāore tētahi i pākia e te whakamā, nā rā, ka rere te reo ahakoa te aha. Hāunga ērā o te akomanga o Te Ataarangi, i huri haere ia rōpū kia tau katoa ai ia ākonga ki ngā pouako Ko te Kura Reo o Ngäti Whakaue. katoa ka kai i te kai a tēnā pouako, a tēnā pouako kia katē ai te taramu mātauranga. Ko Cathy Dewes tētahi o ngā kaikōrero i pōhiritia ki te whakatakoto kōrero e pā ana ki te mana o te wai me te mana o te wahine. I kawea katoatia ki te reo Māori me te rata hoki o taringa areare ki tana kōrero, ka mau pū hoki ngā kanohi ki a ia. I tae mai hoki ngā pouwhakahaere o te kapa haka o Maketū, a Piripi rāua ko Wikitoria Selwyn, he mokopuna ēnei nā Wharehuia rāua ko Niwa Milroy, ki te whakaako i tā rātou waiata i toa ki te whakataetae o Ngāti Whakaue Whakanuia. Nō te pō whakamutunga hoki, i kitea ai tēnei mea te Ngāti Whakauetanga i ngā mahi whakangahau. I tīkina atu ai hoki ngā mātauranga i mau i a rātou i te roanga o te kura reo. Ko te tūnga o te māpu o Te Ataarangi he mea titi ki ngā ngākau o te katoa. E 30 meneti pea te roa o ngā mahi, kei roto katoa i te reo Māori – kei tawhiti rawa atu! Nā te kura reo nei i whakatairanga te mita o Ngāti Whakaue, he kīwaha āna, he whakataukī āna, he kōrero anō hoki wāna. Hei tā Anaha, “Kua mōhio tātou ki a tātou, i kōrerohia te reo, ā, ko te mahi akoako he hua kē atu anō.” Ko tā te hunga kore reo tae noa atu ki te hunga matatau, kua piki ake ō rātou reo ki taumata kē atu, kua tīmata kē rānei te kake i te maunga o te reo. Ko ngā akoranga o tēnei kura reo e kawea tonutia ana ki ngā kōhanga reo, ki ngā whare kōhungahunga, ki ngā kura me ngā kāinga hoki e te hunga i uru mai, i piri mai ki te kaupapa nei nā. Ko ngā kōrero e rere haere ana mō te kaupapa nei he kōrero pārekareka katoa. He maha tonu hoki ngā ākonga o Te Ataarangi i te kura reo nei kei te whai tonu i Te Ataarangi mē wētahi atu anō kua whakarite rōpū kōrero Māori ka hui ki ngā toa kawhe, ki ngā papa tākaro, ki hea noa atu hoki. Ahakoa ngā haukotinga me ngā taumahatanga o te wā mō te taha ki ngā whakahaere i te kura reo nei, i nui kē atu ngā piki me ngā hua tēnā i ngā heke me ngā pēhitanga. Heoi anō, he akoranga nui tonu te whakatū hui pēnei i te mutunga iho, i rangatira tonu te kaupapa, ā, kei mua kē, kei te kura reo tuarua te titiro ināianei. 5 Kua Puäwai Töku Reo, pea* Nā Tākuta Joseph Te Rito (Rongomaiwahine, Ngāti Kahungunu). Ko Tākuta Joseph Te Rito te Kaihautū Tikanga i te kura rangahau o Ngā Pae o te Māramatanga ki Te Whare Wānanga o Tāmaki Makaurau. Kua nui atu i te 50 tau a ia e whai ana i te reo Māori. He whakamārama tēnei mō tana huarahi ki te reo, e whakatauira ana i te kōrero, e kore e mutu tēnei mea te ako. Ko te tino pūtake o tēnei tuhituhinga, he kī ake ki te hunga pakeke e ako tonu ana i tō tātau reo, ‘Kia kaha tonu ki te whakapiki ake i te kounga o tō reo Māori. Kaua e pēnei, kua pakeke nei koe, kua mutu te wāhanga akoako ki a koe. Kāre rawa atu!’ Ko te take e kōrero pēnei au, ko te mea, nō ēnei tau e rima noa nei pea, ka tino piki ake te kounga o tōku nei reo ki tētahi taumata kē atu. Nā tetahi rautaki ako i whakaritea e au mōku anō, ka pēnei mai taku reo, kia tāea ai e au te kī i tēnei wā, ‘kua puāwai tōku reo’, ahakoa he hapa tonu kai roto i taku reo; engari me kī kua itiiti haere. Ā, nā runga i taku kaha whakapono ki tēnei rautaki e kōrero nei au, kua hiahia au ki te whakamōhio atu ki etahi atu ākonga o te reo Māori. He mea whātoro ngā kupu ‘kua puāwai tōku reo’ nei, mai i tetahi waiata ā ngā Kohanga Reo i titongia ai e Kuini Moehau Reedy rātau ko Henrietta Maxwell mā. Heoi anō, kāre pea rātau i te kōrero mō te reo ō tēnā, o tēnā o rātau, pēnei i a au e kōrero nei mō tōku nei reo, i te mea kua puāwai noa atu ō rātau na reo, mai anō i te wā e tamariki tonu ana rātau. Otirā, he whakanui kē tā rātau waiata i te hoki haeretanga mai o te reo Māori i te mate, ki te ora. He whakaoho i te wairua o te Māori tonu kia puta ake ko te ihiihi, ko te wanawana, ko te whakahīhī, ko te aroha me te harikoakoa hoki mō te reo nei, kua puāwai haere mai anō nei. Kia tahuri ake au i tēnei wā, ki te whakahāngai mai anō i te tāhūhū korero nei, ki ahau anō, otirā, ki te tipunga me te puāwaihaeretanga o tōku ake reo, ahakoa aku hapa. E toru pea ngā wāhanga, ngā taumata pikinga rānei ōku i taku akotanga i te reo nei. Ko te wāhanga tuatahi, ko te ‘te rongo noa’; ko te tuarua, ko te ‘whakarongo’; ko te tuatoru, ko te ‘āta-whakarongo’. Ko te wāhanga ‘rongo noa’, i tīmata mai i a au i roto i te kōpu o tōku whaea, tae noa ki te wā i wehe atu ai au i te wā kāinga. Ko te wā tēnei i rongo noa au i te reo Māori e kōrerorerongia ana e tōku kuia me tōku koroua, nā rāua nei au i whakatipu. I rongo ōku taringa i te rere, i te tangi, me te mita o te reo Māori. Kāhore rawa au i āta whakarongo, heoi anō, ‘i rongo noa’ au. Heoi anō ko tetahi mea whakaporearea i ahau, ko te rongo anō hoki i te reo Pākehā i ngā tamariki e hoki mai ana i te kura. Tekau mā waru tau te roanga o tē wāhanga tuatahi nei. Ko te wāhanga tuarua, arā, o te ‘whakarongo’, i tīmata i taku haerenga ki te whare wānanga Pākehā. I reira ka whakaakongia au ki te ‘whakarongo’, ki te pānui, ki te tuhituhi, ki te kōrero hoki. Kātahi ka hoki atu au ki Heretaunga, kia whakarongo ai ōku taringa ki te mita me te reo o ōku ake kaumātua. I te tau 1988, kā tū ko te Reo Irirangi o Ngāti Kahungunu, kātahi ka tīmata tā mātau maumau haere i ō mātau kaumātua ki te teihana kia whakapāhongia atu ai ō rātau reo ki te takiwā. Ka hopukina ake ā rātau kōrero mā runga taputapu hopu kōrero, hai whakapututanga mō ngā rā kai te haere mai, i runga rā i te mōhiotanga, kai te haere mai te wā ka matemate rātau me te reo i tō rātau na taha. He whā tekau tau pea te roanga o tēnei wāhanga akoako reo ōku. Nā wai rā, kia tae ra anō ki ēnei tau e rima noa iho nei o muri nei, kātahi anō ka eke au ki te wāhanga toru, arā, o te ‘āta-whakarongo’. Nā taku uru atu ki tēnei mea te rangahau i te reo. He hanga ‘pukapuka kōrero’ taku kaupapa. He ‘āta whakarongo’ ki etahi o ngā hopunga kōrero o aku kaumātua, he tuhituhi ake, he whakapākehā i aua kōrero rā. Kia oti pai tēnei kaupapa āku ā kō ake nei, ka tāea te whakairi ki runga ipurangi, kia āhei ai te tangata ki te whakarongo me te pānui i ngā kupu Māori nei, ki te whakahuahua ngātahi i ngā kōrero nei me ngā kaikorero, ki te pānui hoki i ngā whakapākehātanga – i te wā kotahi. Mā te mahinga penei, ko taku whakapae, ka tere kitea te whanaungatanga i waenganui i ngā kupu katoa nei, ā, mea rawa ake, me kī, ‘kua taka te kapa’. Kā mutu te mahi rawe rawa atu ko tēnei. Kā rite taku whakatangitangi i ngā kōrero nei ki ahau anō, arā, te rūmaki i a au anō, kia āta whakarongo au, me kore e noho pūmau ngā kōrero katoa nei ki roto i a au. Ki ahau nei, koia nei te tino wānanga rūmaki o ngā wānanga rūmaki katoa. Ko te mea rawe rawa atu, ko ōku tīpuna ake ēnei e āta whakarongo nei au. He whakatakoto tauira tā rātau mahi, arā, ko ngā kupu me te mita o te wā kāenga, ko te āhuatanga whakatakoto kupu tonu, ko te kīwaha, me te aha noa. Hai whakakapinga kōrero māku, ka kī ake anō au, ‘kua puāwai tōku reo’. Ko ngā akoranga o te wāhanga ‘rongo noa’ me te ‘whakarongo’, i tino whakapūmautia i ngā tau e rima nei ki muri, i te wāhanga ‘āta whakarongo’. Anā, ko te mahi ‘āta whakarongo’ nei, te tino rautaki e mea nei au me whai rānei e te hunga hiakai ki te reo Māori, pakeke mai, tamariki mai. *(He mea whakamahi etahi o ēnei whakatakotoranga kōrero i ngā tauira o ngā reo-ā-rohe o Rongomaiwahine/ Ngāti Kahungunu.) Ko etahi o ngä waha körero o Te Reo Irirangi o Ngäti Kahungunu i te tau 2005, arä, ko Apikara Rärere, ko Raiha Pëwhairangi, ko Maraea Tanoa (nä Bruce Wakefield i whakaahua). 6 Mö He Puna Whakarauora I puta te kōrero i te rārangi Pūtea a te Kāwanatanga mō te tau 2013 ka whakawhiwhia Te Taura Whiri i te Reo Māori ki tētahi tahua miriona tāra hei whakatū i te Pūtea Rangahau, Whanaketanga hoki mō te Reo Māori. Ko te whāinga matua ia o te pūtea he whakatenatena i te whakahiato kitenga, tuhinga whai mana mō te whakaoranga mai i te reo, i takea mai i ngā tino rangahau hōhonu, i werohia e ngā mātanga o te ao. Nā runga i te whai kia tino whai hua ngā pūtea rangahau i tohaina i te tau 2013, i whakatūria He Puna Whakarauora e Te Poari o Te Taura Whiri i te Reo Māori. Ko te aronga nui o te pūtahi e hāngai ana ki ngā mahi rangahau e pā ana ki te whakaoranga me te whakamāuitanga o te reo Māori, ā, he wāhanga kaipakihi tēnei nō Te Taura Whiri i te Reo Māori. Ka titiro matawhānui te pūtahi ki te motu katoa, ā, ka mahi tahi me ngā rōpū, ngā iwi, me te hunga whai pānga katoa ki te reo hei whakahaere i āna mahi. Ko He Puna Whakarauora tētahi pūtahi mō te rangahau me te whanaketanga i roto i te whakaoranga mai o te reo Māori. Te Rärangi Mahi Rangahau ä-Motu mö te whakaoranga me te whakamäuitanga o te reo Mäori Ko tētahi o ngā whāinga nunui o He Puna Whakarauora, he whakatū i tētahi Rārangi Mahi Rangahau ā-Motu mō te whakaoranga me te whakamāuitanga o te reo Māori. He kaupapa hira tēnei mō te hanga i tētahi ahurea rangahau e tautoko ana i te whakaoranga o te reo Māori, me te tōtika o ngā rangahau katoa, mā roto i te rangahau whai take. Ko noho ko te Rārangi Mahi Rangahau ā-Motu hei puna kōrero, hei pou herenga, mō ngā hiahia rangahau o ngā mahi whakaora i te reo Māori. Ka noho ko te Rārangi Mahi Rangahau ā-Motu he rangahau wā-roa. Te tomokanga rangahau Kua whakaritea e He Puna Whakarauora tētahi Tomokanga Rangahau ā-ipurangi nei e whai wāhi ai ngā kaipupuri pānga ki te pātengi raraunga kei reira ngā momo rangahau mo te whakarauora i te reo Māori e noho ana. Te hauora o te reo Mäori i roto i ngä käinga me ngä hapori Mäori E mihi ana He Puna Whakarauora, me te tautoko mai a Te Taura Whiri i te Reo Māori ki te whakaaro he mea nui te noho mōhio o ngā kaitautoko i te reo ki te ora o te reo Māori. I tēnei wā, kāore he utauta hei ine i te āhua o te hauora o te reo Māori. Heoi anō, nei te rangahau hōhonu tonu mō te whakamahinga i te reo Māori i ō tātou kāinga ko te 'Sociolinguistic Survey of Māori Language Use' a Tā Rīhari Benton, i te ngahuru tau mai i 1970. Te tühura i te uara o te reo Mäori mö te tupunga öhanga o Aotearoa E anga ana He Puna Whakarauora ki te tūhura i te uara ōhanga o te reo Māori ki Aotearoa. Kāore anō kia haere he rangahau, he tātaritanga rānei mō te uara ōhanga o te reo Māori i te rau tau 21. Mā ēnei rangahau e ine te uara o te reo Māori i ngā mahi hohoko mā roto i te rāngai whakawhiti kōrero, mā ngā taonga hoko, ratonga rānei, i te ōhanga o Aotearoa. Te aromätai i ngä wänanga whakarauora reo Ko te whāinga o He Puna Whakarauora he aromātai i te wāhi ki ngā wānanga whakarauora reo i ngā mahi whakaora reo ā-hapori. Ko tēnei mea te wānanga whakarauora reo he awheawhe whakaora reo hei whakamanawa i ngā hapori kia whakaaro whānui mō ō rātou whāinga reo, kaupapa reo, mō te hapori, mō te whānau anō hoki. Mō ētahi atu kōrero, tēnā whakapā mai ki www.whakarauora.org.nz Ko ëtahi o ngä tängata o te röpü wänanga rangahau o He Puna Whakarauora, ko Täkuta Wayne Ngata, rätou ko Täkuta Richard Benton, ko Piripi Walker. 77 He Hokinga Mahara Nā Leon Te Haroto Hunia (Ngāti Awa, Ngāti Pikiao, Ngāti Maniapoto) E whai ake nei tētahi kōrero nā Leon Hunia, mō te wā i tīmata ia i te kura o Te Teko i te tau 1946. E whakatauira ana te kōrero nei i te rere o ngā whakaaro, waihoki o te reo o taua wā. Tēnā rā koe e te Pāpā. Kia mōhio koe he kāinga tūturu, he kāinga tino pai, he kāinga manaaki, he kāinga kī i te aroha a Te Teko. E hia wā kua rongo au ki waku kuia, koroua hoki e tuku kōrero ana ki ngā marea e tau mai ana ki tēnei wā kāinga. Te nuinga o ngā kuia, koroua hoki he ngāwari ā rātou kōrero ki a mātou ngā rangatahi, ngā tamariki nohinohi hoki. I runga i wēnā āhuatanga he tino pai tā mātou nohonga i te wā kāinga. Engari anō, kua whiu te kōrero o ngā tamariki kua tīmata i te kura tuatahi, tuarua hoki, “Ka ngau te wehi o ngā mahi a ngā māhita i wēnei kura.” Te nuinga hoki o ngā māhita o ō mātou kura he kiritea, arā, he Pākehā. Te kōrero o ō mātou pākeke, “Aroha atu ki a rātou ahakoa ngā wero, ngā aha noa iho. Ko tō mahi he whakarongo me te takoto o ngā kōrero ngāwari ahakoa ka tae mai te mamae ki a koe. Waiho wērā āhua ki te kura. Kia kaha koe i ngā wā katoa.” Koinā te pounamu mō mātou ngā tamariki o Te Teko whānui. Te nuinga o mātou ngā nohinohi kātahi anō ka tīmata te haere ki te kura e mōhio tau anō ki ngā mahi rerekē a ngā māhita i te kura tuatahi o Te Teko. Ahakoa te nuinga o mātou kāre e pīrangi ki te haere, ka whakarongo tonu mātou ki ō mātou pākeke, mātua katoa. Ka haere tonu mātou i runga i te pōhēhē. Pērā i ahau, i kī mai tōku whaea me haere ahau. I a au e hīkoi ana ki te kura, ka tiro au i te mīhini tuku penehīni ka huna au ki muri, i runga i ngā mahi a te mataku e āhua pōhēhē ana au kāre taku māmā i kite mai i a au, i taku mahi nanakia. Ka tū au ki muri i te mīhini, me te mataku haututū. Heoi anō, ka haere te wā ka tae mai a Mihi Watene ko ia te tumuaki o ngā kōtiro o te kura. I tana taenga mai ka āta hāmama mai taku māmā ki a ia. “Haria te tamaiti nā ki te kura.” I pōhēhē au kāre taku māmā i kite mai i a au. Tere tonu te haere mai o Mihi ki te pupuri i tōku ringa me te kōrero ngāwari mai. “E Te Haroto he pai te kura kei reira ō hoa tākaro.” Ahakoa e hia wā au e rūrū ana tōku māhunga. Ka kī atu au “Kei te marae aku hoa.” Kāre au i tino pīrangi te haere. Kia mōhio koe i patua mātou e ō mātou māhita ia rā, ia wiki. Mō te aha? Te nuinga o ngā patunga ko te kōrero i te reo Māori. I tētahi wā i huri mai tētahi o mātou, ko Tamahou Te Poono tōna ingoa, ki te pātai mā wai e ako ia te kōrero Pākeha, te kōrero tika hoki mō te haere ki te wharepaku. Waimaria ia i reira wētahi o mātou e kī ana, “Mā mātou hoki.” Ka ākona ia e mātou ki te kōrero Pākehā. Taua akoranga he mahi tino uaua. Te mutunga o tana akorangatanga, tino koa a ia, nō te mea kua taea e ia te pātai mō te wharepaku ki te māhita. Tino menemene a Tamahou nā te mea kua āhua mōhio ia ki te kōrero i te reo Pākehā. I te rangi e whai ake, i a mātou e nohotahi ana i te papa o tō mātou rūma – ko te māhita e tuhi ana i te papa pango – ka hikina e Tamahou tōna ringa ki tana taringa (he tohu tērā ki te pātai ki te māhita). Tere tonu te tango mai o Tamahou i tōna ringa ki raro. E whā pea ngā wā a ia e pērā ana. I kata wētahi o mātou. Ka huri mai te māhita, ka patua ētahi o ngā tamariki tata ki a ia. Ētahi o ngā tamariki i patua kāre i kata. Heoi anō, ka huri mai anō te māhita ka kitea te ringa o tō mātou hoa e āhua piri ana ki tana taringa. “Āe tama, he aha tō pīrangi?” Kua tino mīharo katoa mātou ki a ia, ki tana toatanga. Kei reira katoa mātou e tatari ana ki tōna reo Pākehā nā ētahi o mātou ia i ako. Ka tatari mātou ka puta mai te pātai a te tama nei. Ana, ka huaki mai te kōrero Pākehā a Tamahou. “Yes miss ‘av a piss.” Ka tiro mātou ki te kanohi o te māhita, e whakaaro ana mātou kua tino toa tō mātou hoa. Koia te toa o tō mātou rōpū. Engari kua rerekē te āhua o te māhita. Kua puta mai ngā tino weriweri o ōna whakaaro. Ka tangohia mai tana rākau mānuka ka patua tō mātou hoa. Ka tino hauhautia e te māhita te tama nei. I patua hoki wētahi o ngā tamariki tata atu ki a ia. Kātahi te māhita weriweri. Heoi anō, i haere tonu mātou ki te kura me te whakarongo ki a Tamahou e kī ana ki ngā tama i ako i a ia ki taua kōrero. Ko tāna kī “Nā koutou au i whakahē.” Heoi anō, mai i tērā wā ki tēnei, e mīharo tonu ki te toatanga o Tamahou me te kata aroha. Moe mai e te toa. (Kua whakarāpopotohia te kōrero nei mō tēnei putanga.) Ko Leon Te Haroto Hunia i a ia e tamariki ana (nä Maraea Hunia tënei whakaahua). 88 Waiata mai He mea tautoko te kaupapa Waiata mai nā Mā te Reo. He mea waihanga te kaupapa nei e Maraea Davies o Hei Tiki Creatives Limited. Ka rua tau noa te tamaiti a Maraea Davies kua mau kē i a ia ngā ingoa o ngā tae, me te kaute hoki ki te 20 i roto katoa i te reo Pākehā, nā te mātaki noa i ngā whakaata ipurangi. Kua hōhā a Maraea i te kore rauemi pēnei mā te tamariki reo Māori ka tono a ia ki te pūtea o Mā te Reo hei mahi i āna ake whakaata ipurangi. Ko āna mahi o mua he waiata, he reo irirangi, he tīwī hoki kua taunga kē a Maraea ki te mahi i āna ake whakaata, ka mahi mai ia i ētahi mō te ipurangi hei whakamātautau. Ka muia āna whakaata e te tangata, neke atu i te 20,000 ngā pekanga atu ki ēnei waiata whakamātautau noa nei. Nā te āwhina mai a te pūtea o Mā te Reo me ngā tautoko a ngā kākā reo Māori nei, a Waitangi rāua ko Te Rānui Black, ka mōhio a Maraea inā noa atu te pae ipurangi māna e whakawhiti. Ko te hua ka puta ake ko Waiata mai, e 40 ngā rārangi whakaata waiata mā ngā tamariki reo rua, tae atu ki ō rātou mātua, kaumātua hoki. E rua meneti nei pea ia whakaata, e hāngai ana ki tētahi aronga whakaakoranga, arā ko te Pātai Series mō ngā pātai a ngā tamariki o ia rā, ko I Tēnei Rā mō ngā mahi a ngā tamariki o ia rā, ko te Mātauranga Series ngā kōrero mō ngā tae, mō ngā āhua, mō ngā wā o te tau me ngā hāora o te rā. He māmā noa te reo o ia waiata, he ngāwari hei kapo mai mā te tamariki rātou ko ō rātou nā kaitiaki. Ka nui atu te tautoko ki tā Maraea kaupapa i roto tonu i tana hapori nā te mahi ngātahi me ngā Pokapū Ako Tamariki Kōhungahunga e rua o tana rohe o Whakatāne, arā, ko Treehouse Bilingual Montessori Preschool me Te Waipuna Ariki o Matangireia (nā te rōpū Te Tohu o te Ora o Ngāti Awa) i tautoko ngātahi i te kaupapa. Ko ngā tamariki hoki o ngā whakaata nō ēnei pokapū e rua. Arā noa atu hoki ngā tautoko mai a Te Ao Mārama Kōhanga Reo, a Te Pāroa Kōhanga Reo, a Te Kura Kaupapa Māori o Te Ōrīni ki Ngāti Awa me ētahi atu whānau hoki o Ngāti Awa rāua ko Tūhoe. Hei tā Maraea, “Ka wani kē ngā rōpū kōhungahunga nei ki te tautoko i te reo Māori me te āwhina mai ki te hanga haere i ngā whakaata nei. Nā te mea kei te ipurangi ngā whakaata nei mō te kore utu, e taea noatia ana e ngā tāngata noho tawhiti te tango ake, ahakoa kei Aotearoa kei tāwāhi rānei.” Kua kite a Maraea i te whai hua o ngā whakaata nei mō ngā tamariki kōhungahunga, tērā pea kāore kē ngā kaiako i te matatau ki te reo, engari e kōingo ana ki te whakatairanga i te reo Māori ki ngā tamariki. He kōpae ataata hoki o ngā waiata nei hei hokotanga atu. Mō te taha ki te hapori mō tēnei kaupapa, ko tētahi o ngā hua i rokohanga atu ko te mahi tahi me Te Kura Kaupapa Māori o Te Ōrīni ki Ngāti Awa. Ko ngā tauira o te Kura Reo ngā kaimahi hei hanga haere i ngā hōtaka. Ko ētahi o ngā tamariki ka ngākaunui ki tēnei momo mahi anō nei he tautōhito kē. Ināianei, kua huri ētahi rōpū hapori ki te whakatū mahi pēnei mā te rangatahi. Mō ngā rā e heke mai nei, kua mārama te huarahi mō Hei Tiki Creations Limited, ko te whakawhānui ake i ngā whakaata ipurangi. Tērā pea, ka hanga kaupapa ako reo Māori mā ngā mātua o ngā tamariki o te kōhanga me te kura kaupapa kāore nei i te matatau ki te reo Māori. Tērā hoki te whakaaro ki te tuhituhi pakiwaitara reo Māori, ki te tito waiata Māori hoki hei waiata mā ngā tamariki o te rohe. E kī ana a Maraea,“Nā tēnei kaupapa kua whanake te reo me te whanaungatanga i waenganui i tō mātou hapori, ā, e whai wāhi ana hoki te reo Māori ki ngā mahi akoako reo a ngā Pokapū Ako Tamariki Kōhungahunga.” Ko ngä whakaata ipurangi o Waiata mai nä Hei Tiki Creatives Limited. Ko Aylah Rangi-Simeon räua ko Anjali Saberwal-Singh. 9 Kua tae anō te wā kia hui atu ngā pia e ngākaunui ana ki ngā mahi whakamāori, whakapākehā hoki, ki te kura whakangungu mō te Toi Reo Māori ka tū ki te Kura Whakapakari Reo ki Ahuriri ā te 11 – 15 o Kohitātea e heke mai nei. Ko Toi Reo Māori te ingoa o ngā whakamātautau kaiwhakamāori ā-tuhi, ā-waha hoki, ā, he kawenga i whakaritea i raro i te Ture Reo Māori 1987, kia whakawhiwhia ēnei tiwhikete ki ērā ka puta pai i ēnei whakamātautau. Ahakoa kāre e whakahuahia e te ture me whakahaere ēnei kura whakangungu, ko tā Te Taura Whiri i te Reo Māori, kāre he akoranga pēnei hei whakarite i te hunga e hiahia ana ki tēnei tiwhikete. Koirā i whakaritea ko te kaupapa o te hui whakangungu nei he ako i ngā momo tikanga whakamāori, tae atu ki ngā tikanga ā-tuhi, ā-waha, ki te whakamātau hoki i ngā pūkenga whakamāori kōrero. Kua roa Te Taura Whiri i te Reo Māori e kōrero ana mō te hiranga o ēnei mahi. Mā te tangata tino matatau ki te reo Māori me te reo Pākehā, ā, me mātua mōhio ki te whakatakoto, ki te tuhi kōrero hoki ki ngā reo e rua, e taea ai ēnei mahi te whai. Ehara i te mea he mahi māmā, e kāo. Me kanohi hōmiromiro, me ngākau pono, me āta whakaaro ngā kōrero kei te whakamāorihia kia tino rite tōna hanga ki ērā i te reo Pākehā, tae atu hoki ki ngā mahi whakapākehā e rite ki ērā i roto i te reo Māori. Koinei te tau tuarua kua whakawhāitihia tēnei o ngā whakamātautau ki te rāngai kotahi, arā, ki te ao mātauranga, ā, e wawatahia ana ka whakatūhia anō he kura whakangungu, he whakamātautau anō hoki mō te ao pāpāho ā ngā marama o Mahuru, o Hakihea o te tau e heke mai nei. Kua kitea te tino pai, te autaia hoki o ētahi ki te whakamāori i tētahi, i ētahi wāhanga rānei o te whakamātautau whānui o mua, engari kaua ki ngā wāhanga katoa. Nā konei, i whai ai Te Taura Whiri i te Reo Māori kia whāia he huarahi hou, he huarahi e kitea whānuitia tētahi, ētahi mātanga rānei, he tohunga whakamāori mō tēnā, mō tēnā rāngai. Ko ngā kaupapa ka tirohia i tēnei o ngā kura whakangungu mō te Toi Reo Māori, ko te āhua o ngā whakamātautau whakamāori ā-waha, ā-tuhi mō te tau 2015, haere ake nei, ko te whakamāori me te whakapākehā i ngā kōrero whānui, ko te whakamāori me te whakapākehā i ngā kōrero e hāngai ana ki te rāngai mātauranga, pērā i ngā kōrero me ngā kupu ka puta i ngā kaupapa pūtaiao, pāngarau, me te hangarau, ko te whakamahi tika i ngā tikanga tuhi, tae rawa hoki ki ngā tikanga whanonga tika, whanonga pono mā te kaiwhakamāori ā-waha, ā-tuhi. Kāore he utu tāpiri mō te kura whakangungu nei, engari me mātua utu te hunga whai mai i te kaupapa mō ngā manaakitanga a te iwi, a Te Kura Reo o Waimārama. Ka utua tērā moni ki ngā kaiwhakahaere o te kura. Me mātua rēhita hoki te hunga whai i tēnei kaupapa, kāre e āhei te haere poka noa nei me te pōhēhē ka whakaaehia tō kuhu ki tēnei kura whakangungu. Mō te roanga o ngā kōrero mō te kura whakangungu, whakapā atu ki a Juanita Teepa, Pouāwhina – Te Mātāpuna, Te Taura Whiri i te Reo Māori, juanita@tetaurawhiri. govt.nz Mō ētahi atu kōrero mō te whakamātautau Toi Reo Māori, whakapā atu ki a Mere- Heeni Simcock-Reweti, Pou Reo Mātaamua – Te Mātāpuna, Te Taura Whiri i te Reo Māori, mere-heeni@ tetaurawhiri.govt.nz. 9 Te Hui Whakangungu mö te Toi Reo Mäori Ko te tiwhikete Toi Reo Mäori. Te Wiki o te Reo Mäori 2015 Ko te kaupapa mō Te Wiki o te Reo Māori 2015 ko ‘Whāngaihia te reo Māori ki ngā Mātua’. Mā te kaupapa nei: R5 %�51"�#5æ1"#(�5�(Ď5(!æ5'æ./�5%#5.�5%Ď,�,)5 æ),#5#5 roto i ngā kāinga noho. R5 %�51"�%�.�#,�(!�5.�5"/�5)5.�5,�),/�.�(!�8 R5 %�51"�%�.�#,�(!�5.�5./%/5#").�(!�5)5.�5,�)8 R5 %�5�%#�%#5(!æ51"æ(�/5%#5.�5.).),)5#5Ď5,æ.)/5%�/'æ./�5 mō te āhua o te reo Māori i te kāinga i te wā i a rātou e tamariki ana. Hei te tau 2015, ka āhua rite te kaupapa nei ki tērā o Te Kupu o te Wiki. Ka tukuna kia 50 ngā rerenga kōrero hei ako mā ngā mātua. Ngā rā o Te Wiki o te Reo Māori 2015: 27 o Hōngongoi ki te 2 o Hereturikōkā 2015. 1010 Te Matatini o te Reo Nā Stephanie Tibble (Rongomaiwahine, Ngāti Kahungunu) Ko te whakataetae o Te Matatini tētahi o ngā tino hui reo Māori o ēnei rā. Ko tētahi o ngā painga ki a au, ehara i te mea e whakatairangatia ana te hui nei hei ‘hui reo Māori’. Heoi anō, ka rere noa te reo mā te waiata, mā te haka, waihoki, mā ngā reo rōreka o ngā kapa haka matua o te motu. He kupu whakamānawa a 'He ngākau aroha' nā te hau kāinga, nā Ngāi Tūāhuriri mō ngā manaakitanga i tau atu ki runga i ngā tāngata katoa o Ōtautahi i ngā rūnga whenua o ngā tau e whā kua pahure. Koia nei hoki ngā kupu kua whakatakotohia e rātou hei tūāpapa mō tēnei whakataetae whakahirahira. Heoi, ka tae ki te atamira e kore pea e kitea te ngākau aroha i waenga i ngā kapa. Ko te wā tuarua tēnei kua tū tēnei hui whakahirahira ki Ōtautahi mai i te orokohanganga mai o te whakataetae nei i te tau 1972. Ko te kapa o Te Waka Huia te toa i te tau 1986. Ko Te Waka Huia anō te toa i te tau 2013. Heoi anō, kāore e kore e whai ana ētahi kia turakina taua waka ā te tau 2015. Ākuni pea ko tētahi o aua kapa ko Te Iti Kahurangi nō te rohe o Tainui. E toru ngā kapa i eke ki te tūranga tuatoru i te tau 2013, ko Te Iti Kahurangi tētahi. Ahakoa kāore te rōpū nei i eke ki te taumata tuatahi ki tā te tātai whakamutunga, i eke tonu rātou i te taha ki te reo. Ko tētahi o ngā taonga e 5 i whakawhiwhia ki a rātou ko Te Kairangi o Te Reo. Koianei te taonga motuhake e whakanui ana i te whakatakoto, i te mita me te kounga o te reo Māori. Otirā, ehara i te mea kotahi anake te taonga e whakanuitia ai te reo Māori e Te Matatini, e whā anō ngā taonga motuhake ka whakawhiwhia ki ngā rōpū e kaha nei ki te hāpai i te reo tuhituhi. I te tau 2013, i riro i a Te Pou o Mangatāwhiri ngā taonga mō te titonga o te haka me te waiata hou, i a Te Mātārae i Ōrehu mō te poi, i Ngā Uri o te Whanoa mō te waiata ā-ringa. He taonga nui anō ēnei e kaha whakataetaetia e ngā kaitito waiata reo Māori o te motu. Ko te tau 2015 te tau tuatahi ka whai wāhi motuhake te reo Māori i ngā tatauranga o ngā tauwhāinga whāiti o te hui. Koianei te wāhanga ka whiriwhiringia ai te rōpū tuatahi, e kīia nei ko te Toa Whakaihuwaka. I ngā tau o mua, kāore te reo i āta tohua hei wāhanga motuhake i tēnei wāhanga o te whakataetae, engari i runga i te akiaki a ētahi, kua whai wāhi mai ngā kupu ‘te reo Māori’ ki te rārangi kaupapa a ngā kaiwhakawā i te Rātapu. Me mihi rā ki te whakaaro nui o ngā iwi ki te reo Māori. Otirā, ki tua o te atamira ka rangona te reo i ngā whakapāhotanga ā-iwi, ā-motu hoki, ka kitea te reo o Ngāi Tahu ake i ngā pānui matua huri noa i te takiwā o tēnei whakataetae. Kua puta te karanga a te ngākau aroha ki a tātau. Ahakoa, e meatia ana ko te whāinga nui a te iwi kāenga kia manaakihia tātau e rātau, ko te whakapae a Te Matatini nō te taunga mai o te kaupapa nei ki Ōtautahi ka eke te nui o ngā hua pūtea ki te rohe nei ki te ono miriona tāra. Ko te tūmanako he paku āwhina tēnei hei hiki i ngā taumahatanga o ngā tau kua pahure. Ā te tau 2015, ka tau te whakataetae kapa haka ā-motu ki Ōtautahi, ki te papa e kīia ana ko Pūtaringamotu. Ko te whakamārama o te ingoa nei, ko te wāhi e pāorooro ai te reo ki ngā taringa tāngata. Otirā, ko te reo Māori tērā ka rangona ki ngā pito katoa o tēnei o ngā hui nui ka tū ā te 4 – 8 o ngā rā o Poutūterangi i te tau 2015. Ko te röpü o Te Iti Kahurangi i riro i a rätou te tohu o Te Kairangi o te Reo i te tau 2013 (nä Te Matatini tënei whakaahua). 1111 Ngä Tohu Reo Mäori 2014 Ko Murdoch Paki o Te Reo Irirangi o Hauraki räua ko Kirsten Te Wao. Mauï ki matau: Ko Julia Aranga-Huaki, rätou ko Nicholas Maaka, ko Aaron Munro. Ko Meka Whaitiri räua ko John Bishara.Ko Katarina Edmonds räua ko Kaa Williams. Ko te whänau o R 'n' R. Ngä toa o tënä karangatanga, o tënä karangatanga i te tau 2014. WÄHANGA TOA Taku Toa Takimano Kaa Williams Te Tira Aumangea Te Kōhanga Reo Te Tohu Huia te Reo Ngāti Kahungunu Iwi Inc Te Rāngai Tumataiti Genesis Energy Ngā Kaunihera ā-Rohe Te Whare o te Mātauranga, Rotorua Te Kāwanatanga Te Poari Hauora ā-Rohe o Taranaki Te Hangarau Mōhiohio me te Ataata Rongo Māori Multimedia Ltd Te Hapori Ngāti Kahungunu Iwi Inc. Te Ao Tānga Ngā Karere o Waikato ki te Tonga Te Ao Pāpāho (Reo Māori) Whaikōrero, Enter the Dragon Ltd Te Ao Pāpāho (Reo Pākehā) Te Reo Irirangi o Pare Hauraki Ngā Whare Wānanga Toihuarewa, Te Whare Wānanga o Te Ūpoko-o-te-Ika-a-Māui Te Ao Mātauranga (Tau Mai te Reo) Te Wharekura o Rākaumangamanga Te Ao Mātauranga (Tuwhera) Te Kura o Te Ākau ki Papamoa Te Wiki o te Reo Māori R ‘n’ R Rangatahi (Tuakana) Te Rangimonoa Tahi-Rangihau Rangatahi (Teina) Michael Hori Te Rimene Rangihau 1212 Nga Tama Toa: He toto heke, he tipare here ki te ükaipo* Nā Paora Tibble (Ngāti Porou, Te Whānau-a-Apanui) Ngä Kaupapa Reo Mäori TE KAUPAPA TE RÄ HE WHAKAMÄRAMA Te Kura Reo o Waimārama 2015 11 – 15 o Kohitātea 2015 Wāhi: Whakapā atu ki: Īmēra: Te Kura Kaupapa Māori o Te Ara Hou, Wycli&e St, Ahuriri www.waimaramamarae.co.nz kurareo15@gmail.com Te Kura Roa 16 – 18 o Paengawhāwhā 2015 Wāhi: Whakapā atu ki: Te Whare Wānanga o Ōtākou http://tekuraroa.weebly.com/ Te Matatini Kapa Haka 4 – 8 o Poutūterangi 2015 Wāhi: Whakapā atu ki: Waea: Īmēra: North Hagley Park, Ōtautahi www.tematatini.co.nz 04 385 2306 o,ce@tematatini.co.nz Whakamātauria tō Reo Māori 10 o Poutūterangi 2015 Wāhi: Wā: Whakapā atu ki a: Waea: Īmēra Te Rūma Ako N4 Te Whare Wānanga o Tāmaki Makaurau 10.00am Juanita Teepa 04 471 6737 juanita@tetaurawhiri.govt.nz 9 o Pipiri 2015 Wāhi: Whakapā atu ki a: Waea: Īmēra: Te Whanganui-a-Tara Juanita Teepa 04 471 6737 juanita@tetaurawhiri.govt.nz Te Wiki o te Reo Māori Ngā Mātua / Whāngaihia te Reo Māori ki ngā Mātua 27 o Hōngongoi ki 2 o Hereturikōkā 2015 Whakapā atu ki a: Waea: Īmēra: Ipurangi: Catherine Sinclair/Betty Hauraki 04 4716 030/04 4716 042 catherine@tetaurawhiri.govt.nz betty@tetaurawhiri.govt.nz www.koreromaori.co.nz E hika mā, nō te 11 o Noema i whakamānutia te waka kawe kōrero, Nga Tama Toa: He toto heke, he tipare here ki te ūkaipo. He tino taonga tēnei pukapuka, me kore ake ngā uri o Ngā Kaupoi i ngā mahi a Monty Soutar rātau ko tōna ope hei whakaea i te wawata o Tā Āpirana. Kei konei ngā kōrero, ngā momo āhuatanga katoa i heipū atu ki ngā iwi o Te Tai Rāwhiti, mai i te mātātahi i kaikā ki te whai i te ara o Tū, tae atu ki ngā wāhine i pouarutia me ō rātau whānau pani. He tangi, he kata, he mīharo, he whakarihariha ngā kōrero. Kei konei te ihi, te wehi, te mana me te tapu o ngā mātua tīpuna. Neke atu i te 450 ngā whārangi kua tāia ki te reo Māori. Tekau mā whitu ngā kaiwhakamāori nō te rohe o Kamupene C, mai i Tarakeha ki Paritū. Tekau mā toru pea ngā hui a ngā kaiwhakamāori i ngā tau e whā, ka oti te mahi. I wānangahia ngā whakamāoritanga, ā, i tuwhera ēnei hui ki te iwi. A kāti, kei konei e putuputu ana ngā reo o Te Tai Rāwhiti. Mō te wāhi ki te reo tuhi, ka raru te hunga e ako ana i te reo ki te wāhi ki ngā tohutō. I waiho ki tā ngā kaiwhakamāori i tuhi ai, wētahi taima he tohutō, wētahi taima kāre tahi. Ko te mate o tēnā, kāre to’ te nuinga o ngā uri o Ngā Kaupoi i te kōrero, i te mārama rānei ki tō tātau reo. Rā kē pea e ‘haunga ano’ ai te ‘hāunga anō’ me ērā tū kōrero. He āwhina nui te tohutō. Kāore hā, atu i te tuhi auau noa, me aha tēnei kurī a Wāho? Ka whakamaua taku pene rākau, ka whakapōtaehia ngā oro puare kei te tū kau noa ki te tohutō. Nā kē pea, tētahi mahi pai mā te rākau a te Pākehā i whakataukītia ai e Āpirana. Hāunga anō te rākau i hahaua ōku pakeke mō te kōrero Māori te take. *(E whai ana tēnei taitara i ngā tikanga tuhi a te pukapuka.)