He Muka He Muka He Muka Te Matatini ki te Ao “E te ao Māori, he rā e taka, e riro ai mā te Pākehā tātou e whāngai ki tō tātou reo!”Ko te kōrero whakakipakipa, whakaohoho tēnei a Ngā Tūmanako ki te ao Māori, hei poko i te māneinei, i te horokukū. Raro kau iho, ka rere te urupounamu a ngā mokopuna, “I ahatia e koe taku reo Māori?”Ka tika hoki kia whiua tēnei wero ki runga o te papa o tātāwhāinga, ki te tini ngerongero e mātaki mai ana. Ko Te Matatini te marae ātea o te ao Māori, e tautohetia ai ngā kaupapa huhua. Me whakamahi.Ko Ngāti Raukawa, Ko Ngāti Toa Rangatira, ko Te Ātiawa, ko te Matatini ki te Ao ēnā i rāhiri i ngā kapa o Aotearoa, o Ahitereiria, kia pōī mai ki runga o Te Whanganui a Tara.I haruru te whenua i ngā kapa whā tekau mā ono. I rere te reo Māori, i rangona tōna waitī, tōna rerehua.Ngotongoto ana, tūperepere ana te tipu o te reo i runga i te papa tūwaewae o Te Matatini, engari anō i ngā kāinga, i ngā rohe, i ngā tāone, angiangi te pae o rauora.He aha rā te rongoā? Mā wai te reo Māori e hahu i te pōkenekene o mate?E hoa mā, mā ngā kapahaka tō tātou reo e haumanu.Nō te orokohanga o te whakataetae nei i te tau 1972, ko te reo Māori tōna poutokomanawa. Engari i tēnei tau 2019, me nguha te kapa kia kitea tōna titikaha, tōna manawanui ki te reo Māori, e ihuwaka ai ia.Ahakoa ko wai te kapa, ahakoa nō hea rānei te kapa, ko te whakaihuwaka tētahi o ngā tino whāinga. Mō ētehi, kei tua pea o te awe māpara, heoi kei te matamata tonu o whakaaro.Ko ngā mahi haka e tō atu ana i ētahi ki te haukāinga ahakoa te matara, e tō ana hoki i te Māori ki te ako i tōna reo. Ki te herea koe e te taura haka, he uaua ka motu. He renarena te taukaea ki te reo.I toko ake te kapa o Ngā Tūmanako i te hiahia o ngā huānga o te Kōhanga Reo, te Kura Kaupapa Māori o Hoani Waititi ki te haka tahi, kia noho hoki ā mātou tamariki i te āhuru mōwai o tō mātou whare o Ngā Tūmanako, i te mātotorutanga o te reo Māori.Tau atu, tau mai, haria atu ana ngā tini mate, ngā tini kaupapa, ngā kōrero o nehe, o nāinei ki te papa tūwaewae hei wetewete mā ngā kaiwhiriwhiri, mā te marea.Ko ngā titonga, ko te whakahua i te kupu, ko te rere o ngā reo, tā tēnā, tā tēnā kapa aronga nui, e pūrangiaho ai te kaihaka ki ngā kupu, ki tōna reo. Ko te whānau, ko ngā tamariki hoki ērā e noho rumaki ana.Āe mārika, e ngana nei ngā kapa, e whakapuruhi ana kia torokiki anō te reo Māori i roto i ngā whānau.Ko tā Ngā Tūmanako, waiatatia te reo, kōrerotia te reo ki ā tātou tamariki.Kei moumou, kei moumou, Māori mā. Te Vaka Reo ki Hawai’i 2019 Nō te tīmatanga o Māehe i tae atu te Tumuaki o Te Taura Whiri i te Reo Māori, a Ngahiwi Apanui ki Hawai’i i runga i te reo karanga o reira ki te hui o ngā reo o Poronihia e kīia nei ko Te Vaka Reo. Nā te mātanga whakarauora reo o Hawai’i nā Larry Kimura te karanga. E toru kē ngā hui whakarauora reo i tōmua ai. Ko te hui tuaono o te Ao Tuhi Reo me te Pupuri Whakarauora (ICLDC6) i whakahaeretia rā e Te Tari Wete Reo o Te Whare Wānanga o Hawai’i. Tōmuri mai, ko te hui He ‘Ōlelo Ola Hilo Field Study i whakahaeretia rā e Ka Haka ʻUla O Keʻelikōlani (Te Tari Reo Hawai’i) o Te Whare Wānanga o Hawai’i. Ko Te Vaka Reo ka toru.  He rima rau tāngata pea i tae ake ki te hui o te ICLDC6 ki Te Whare Wānanga o Hawai’i ki Mānoa. E rua ngā kaikōrero Māori i kauhau, ko te kaikauhau wāwāhi i te hui katoa, ko Tākuta Te Taka Keegan o Te Whare Wānanga o Waikato e kōrero ana i ngā ara hangarau whakarauora reo i Aotearoa. Ka hau tōna rongo i ngā kaikōrero o te hui i whai muri atu i a ia. Ko tētahi kaikauhau Māori anō i te hui ko Peter Lucas Kaaka Jones nō Te Reo Irirangi o Te Hiku o Te Ika rāua ko tana hoa Hawai’i a Keoni Kealoha Mahelona. Ka nui te aro atu o te hui, o ngā kanaka whenua tonu ki tā rāua pūrere tuhituhi kōrero Māori.  Mō te hui He ‘Ōlelo Ola Hilo Field Study he rua rau pea ngā manuhiri i topa atu ki Whiro (Hilo). Ka tīmata atu te hui i te kura kaupapa matua o reira ko Ke Kula ʻo Nāwahīokalaniʻōpuʻu – ka mau te wehi o tēnā kura reo Hawai’i. Hei tohu hoki te hui rā i te 35 tau o te pūnana leo ki Hawai’i, i whāia ai hoki te tauira o te kōhanga reo i Aotearoa. Ināianei kua heke whakatupuranga rawa ko ngā tamariki tuatahi o ngā pūnana leo hei kaiako kē rā mō ā rātou ake tamariki i te kura. Me mihi te hunga hāpai roa i ērā mahi katoa, tae noa ki te koroua tiaki i te hale-umu, i ngā poaka me ngā māra kai o te kura.  Tae rawa mai ki te hui tuatoru ko Te Vaka Reo. Ko Aotearoa, ko Tahiti, ko Hawai’i ngā tōpito o Poronihia i hui tahi atu ai. He mea tīmata Te Vaka Reo e Tā Tīmoti Karetū mā i te tau 1991 i raro kē i te ingoa Polynesian Languages Forum. Ko te hui whakamutunga o taua rōpū nō te tau 2004. Ko te whakatau a te hui i tēnei tau 2019 kia tū anō Te Vaka Reo hei rōpū haumaru mō ngā reo katoa o Poronihia.  He mīharo te haere ki Hawai’i mō te hui o Te Vaka Reo, ko te huinga tahi o ngā reo whānui o te Moana Nui a Kiwa. Mārama ana te rongo nō te puna kotahi ēnei reo tūpuna katoa, i heke mai ai ngā muka reo o tēnā iwi o tēnā iwi, mau iho nei, mau iho nei.  Whakapae ana a Ngahiwi e kore e roa te noho atu o te tangata kōrero Māori ki Hawai’i ka mau ake te reo o Hawai’i i a ia, nā te ōrite rawa. He kīwaha kē hoki a ngā Hawai’i hei kapokapo mā te taringa Māori. Ko Aloha tonu – he Aroha ki a tātou – Alohatia ai ngā mea katoa. He kupu mihi hoki tā rātou ko Mahalo – he Mīharo pea ki a tātou engari he wairua mihi kē kei roto. Mō tā tātou ‘ka kite anō’ ka ‘a hui hou’ kē rātou, arā kia hui anō (hou) ka kite ake anō i a koe.  Aloha nui i nā mauna i nā wai o Hawai’i. Aloha loa i ke kumu Larry a me nā kumu a me nā kanaka o nā ‘āina nui o Hawai’i. ‘o ke aloha i ka manawa, mau a mau. A hui hou kākou, mahalo nui loa.  Te Reo Māori, Tōku Oranga, Tōku Ara Mahi Ko Aoraki te maukaKo Waitaki te awaKo Kāti Rakiāmoa, ko Kāi Te Ruahikihiki kā hapūKo Kāi Tahu te iwi.I whānau au i te wā o te Pakanga Tuarua o te Ao, i Kaikōura, i te tau 1944. Tokorima ngā tamariki i tō mātou whānau. Ko au te mea tuarua. I a au e tamariki ana i pupū ake i roto nei te wara ki te ako i ētahi atu reo. I te kura, i te whare wānanga anō hoki i whāia e au tēnei kohara ōku, me te aha ka puta i te whare wānanga me te tohu paetahi i roto i te reo Rūhia, te reo Wīwī, me te reo Tiamana. Ka whakatau kia whakangungua hei kaiako kura tuarua.I tīmata au ki te whakaako i te reo Wīwī me te reo Ingarihi i te kura tuarua o Whanganui i te tau 1968. Kāore he kura i taua wā i pīrangi ki te whakaako i te reo Rūhia. I te tau 1970 i mārena māua ko tōku hoa rangatira. I te tau 1971 i tīmata māua tahi ki te whakaako i te Kāreti o Pēwhairangi, i Kawakawa, i Te Tai Tokerau. Ko te reo Wīwī me te reo Ingarihi ōku marau whakaako.Heoi, i tētahi rā, i a au e whakaako ana i tōku akomanga reo Wīwī o te reanga tuaono, ka tukuna e tētahi kōtiro tēnei pātai ki a au, "E pā, he aha koe i kore ai e whakaako i tōku reo, te reo Māori ki a au? He pai ki a au ō whakaakoranga, engari ka tino hiahia ki te ako i tōku ake reo. Ahakoa e kōrerotia ana e ōku mātua, kāore rāua e kōrero ana i te reo ki a au.” Tumeke pai ana au i taua pātai. Ka whakatau māua ko tōku hoa ki te ako i te reo Māori. Māringanui e whakahaere ana te minita mihingare o Kawakawa i ētahi karaehe reo Māori i tōna kāinga. I tua atu, i roto i tētahi atu o ōku akomanga reo Ingarihi ētahi tama tino matatau ki te reo Māori. He mea whakatau e rātou tokowhā me māua ko tōku hoa ki te whai ngātahi i te whakamātautau kura tiwhikete reo Māori i te mutunga o te tau 1971. I angitu te katoa, ka puta i te whakamātautau.I taua wā kāore he kōhanga reo, kāore he kura kaupapa Māori, kāore he akomanga arareo Māori. E whakaako ana ētahi kura tuarua ruarua i te reo Māori i te Tai Tokerau. He mea whakatau kia tīmata te whakaako i te reo Māori i te tau 1972 ki te Kāreti o Pēwhairangi. Engari me tiki i te kaiako reo Maori whai tohu i hea? Whai mai ana i ngā kōrerorero ki ngā hapori, ka puta te whakaaetanga manauhea ko au, te ihu hūpē nei, hei kaiako reo Māori taea noatia kia kitea rā anō tētahi hei whakakapi i taua tūranga. Kāore he rauemi whakaako i te reo i tua atu i ngā pukapuka a Hoani Waititi, Te Rangatahi, i taua wā. Ko tā te kaiako he hanga i āna rauemi whakaako. I āhei au te whakamahi i ōku pūkenga whakaako reo kē hei āwhina i a au.I te tau 1972 ka werohia au ki tētahi pātai nunui tuarua. Ka whakatata mai tētahi tama me te pātai, "E pā, he Māori koe? E hiahia ana tōku māmā ki te mōhio." Tumeke pai ana anō ahau. Kīhai au i mōhio mēnā he toto Māori i roto nei. Ehara tērā i te take kōrero i roto i tōku whānau i a au e tamariki ana i Te Waipounamu. Ka tuhi reta au ki tōku matua kēkē, ki a Syd Cormack. Ko ia he tino pūkenga mō ngā take whenua Māori i Te Waipounamu i taua wā. Ka whakautu ia i tōku reta – e 26 ngā whārangi e whakamārama ana i tōku whakapapa Kāi Tahu me Kāti Māmoe.Kātahi anō au ka mōhio, ehara te reo Māori i tētahi anō reo hei akoranga māku, engari anō ko te reo Māori tōku reo anō. Mai i taua wā ka pūmau tonu taku aro ki te reo Māori. I waiho ērā atu reo ki te taha. He nui ngā wā i pau i ngā marae i ngā ahiahi pō, i ngā mutunga wiki anō hoki.I te roanga o te wā ka piki haere te maha o ngā akomanga reo Māori i te kāreti. Ka tīmataria hoki he akomanga whakairo i te kāreti, ko Warahi Hetaraka te tohunga whakairo. Ka whakatuwheratia he whare akomanga, he mea whakairo hei kāinga ruruhau mō ngā tamariki. I te katinga o te Mōtatau District High School, ka haere ngā ākonga o reira ki te Kāreti o Pēwhairangi kuraina ai. Mō ngā tamariki Māori nō Matawaia me Motatau ko te reo Māori tō rātou reo tuatahi. Me kore ake rātou hei whakaako mai i a au ki te reo!I te tau 1980 ka hoki mātou ko tōku hoa me ā māua tamariki tokorua ki Whanganui noho ai. Ka hoki anō ki te Kura Tuarua o Whanganui, engari i tēnei wā e whakaako kē ana au i te reo Māori. I roto i te tekau tau 1980 i mahi au hei kaiako reo Māori, hei kaitirotiro kura tuarua, hei kaitohutohu reo Māori.I te tekau tau 1990 he kaiarotake ahau mō Te Tari Arotake Mātauranga i te tari ā-rohe o Whanganui. Ko tāku hei tātari i ngā kōhanga reo me ngā kura kaupapa Māori kātahi anō ka tīmata. I te tau 1994 nā ōku hoa mahi Māori i te tari i whakaae kia noho au hei kaiwhakahaere mō rātou. I tō mātou rōpū te haepapa ki te arotake i ngā kōhanga reo me ngā kura kaupapa Māori puta noa i Aotearoa. He mea tuhi ngā pūrongo katoa ki te reo Māori.Tae mai ana ki te tau rua mano, kua wehe kē au i Te Tari Arotake Mātauranga, kua whakatau ki te mahi hei kaiwhakamāori ā-tuhi. Kua puta i te whakamātautau Toi Reo Māori i te tau 2004. E mahi tonu ana māua ko tōku hoa i tō māua kamupene whakamāori ā-tuhi, Taumatua Māori Language services Ltd, i tēnei rā tonu. Ko tētahi o aku tino aro ināianei ko te reo o te hangarau matihiko.E ako ana au i te reo mai i te tau 1971 tae noa mai ki tēnei rā. Ia rā, ia rā e ako ana i ngā kupu hou, ngā kīanga rānei e hou ana ki a au, me te mōhio anō ka ako tonu kia mate rā anō.Ian Cormack26/03/2019 Te Kupu a Te Toihau He aha tērā e haruru mai i te Tai Tonga?He whārona awatea, he parekura!Koutou ngā pārurenga o te riri, o te kino, o te weriweriI tipia haurarohia, haere, moe mai, okioki mai.Kia whai whakaaro mō rātau kua rūmene ki te pō, ka tītoko ko te ao māramaKoutou i taotūhia, koutou ngā mōrehu o ēnei kua riroAhakoa e kore e taea e ēnei kupu ruarua te ea ō mateE pātuki tahi ngā manawa o te motu i ēnei mahi pōrewarewaNgā manaakitanga a Te Mea Ngaro ki runga i a koutou katoa, tēnā tātau. Haruru ana te Ūpoko o te Ika a Māui i te taunga mai o te motu ki Te Matatini ki te Ao i tērā marama. I rongo ahau i te wairua whakahīhī o tō tātau iwi i aua rangi rā. Ka mutu i aro nui Te Matatini ki tā rātau ake rautaki reo, arā ko ‘Te Mitatini’, kia kitea, kia rangona te reo i ngā wāhi katoa o te Tini Keke o Pōneke. Nā rātau te kaupapa o Aheiha te reo i whakarewa i ngā rangi i mua i Te Matatini hei whakaatu i tō rātau tautoko i te reo Māori. Nā mātau ko te Minita Whakawhanake Māori, ko te Heamana o Te Matatini a Herewini Parata i whai wāhi ki te kōrero i taua kaupapa kia hāpai ake i te whāinga nui o te Maihi Karauna ‘Kia māhorahora te reo’ kia kaua e whakarērea te reo ki te atamira o Te Matatini, ‘kei moumou, moumou Māori mā!’ Ka mihi ki te kapa haka o Ngā Tūmanako i āki i a tātau kia ū ki tō tātau reo Māori, ‘kei moumou’. Ko rātou te whakatinanatanga o ngā wawata, o ngā tūmanako o te tini pākeke i whakapono ki ngā hua o te reo Māori, i ngā kaupapa reo Māori; Te Kōhanga Reo, ngā Kura Kaupapa Māori, Te Ātaarangi me ngā kaupapa whakarauora reo katoa. I roto i tā rātau mōteatea e whakapapa haerehia ana ngā pakanga mō te reo me ngā hua i puta i aua whawhai, me te whakahau i a tātau kia kaua e moumouhia aua mahi. I reira anō hoki e whakarewaina ana e te Pirimia, e Jacinda Ardern, te Maihi Karauna kia taea ai te kī, kua tū te Whare o Te Reo Mauriora. I taua Matatini hoki i noho tahi ngā taha e rua o te whare, arā ko Te Mātāwai me Te Taura Whiri i te Reo Māori ki te whakatau i tō tātau iwi whānui ki roto i ngā kaupapa e haere ake nei. Kāore i ārikarika te mahi a te tangata e kimi kōrero ana, e kimi rawa ana, e kimi māramatanga ana mō te Whare o Te Reo Mauriora me te ahunga whakamua o ngā taha e rua o te whare. I Te Matatini, i whakakotahi mai Te Mātāwai, Te Māngai Pāho, Whakaata Māori, me Te Taura Whiri i te Reo Māori ki te whakatinana, kia eke ai te kōrero ‘kotahi te whare o te reo mauriora’. Kua tū te Maihi Karauna ināianei, ā, he mahi nui tonu kei mua i te aroaro o te tara-nui o te whare, mō Te Taura Whiri i te Reo hoki. He aronga hou tēnei mō tō tātau reo kia whai wāhi ngā taha e rua o te whare ki te kōrero ngātahi me pēhea e ‘ūkaipō anō ai te reo’, ‘kia māhorahora te reo’, ‘kia mauriora te reo’ ā ngā rā kei te heke mai. Tū mai rā e te whare nei! Kupu Hangarau - Paengawhāwhā Kupu Hangarau - Paengawhāwhā ahokore wi-fi E mara, he aha te kupuhipa o te ahokore? kawe rongo headphones He kawe rongo māku? paetukutuku website Rawe ki a au te paetukutuku nei. pikitia kōtaha profile picture He pai ki a au tō pikitia kōtaha. pōhi post Kātahi te tino pōhi ko tēnei. Tē taea te tahuri atu. pūhihiko charger Ki a au tō pūhihiko? Kua mate taku waea. pūmahara memory Aiii, kua pau anō te pūmahara o taku waea. rārangi waiata playlist Me hanga rārangi waiata tātou. taupānga iti widget He aha te taupānga iti? tiri share Me pēhea au e tiri atu i tēnei pōhi Pukamata? tuihono online Kua tuihono mai koe? E hiahia ana koe ki te tākaro Fortnite? wāhitau address Māku taku wāhitau īmēra e tuku atu ki a koe. whai follow Whai mai i a au i runga i te Kapoata!  Kupu Hou - KohitāteaKupu Hou - MahuruKupu Hou - PipiriKupu Hou - Haratua Ngā kupu kāore i roto i te Wiremu Kei te maumahara ake pea ētahi o koutou ki tā mātou pati i tērā tau kia tukuna mai ngā kupu Māori kāore e kitea ana i te papakupu Māori a Te Wiremu. Mea ki te kīa atu i kaha tonu tā koutou aro mai ki taku tono i tērā wā, e tama, he rūkahu kē taku mahi.Heoi anō, tēnei te tukurua nei i taku inoi. Kei te pēnei ake te whakaaro, ki te hemo te pati tuatahi, kāore he hē o te whakahoki, mei kore e hāngai pū te tuarua. Arā kē pea te take i kore ai au e muia e te mahi a te reta, ko te āhua tonu o te mahi. I tono hoki mātou kia kimihia mai, kia tuhia mai ngā kupu kāore i roto te papakupu a Te Wiremu. Ehara tēnei i te mahi māmā, inā hoki kei taua papakupu e mau ana tētahi wāhanga tino nui o ngā kupu o te reo Māori.He āhua rite tēnei tono ki te kōrero nenekara rā, “Ko koutou mā kāore anō kia tae mai, tēnā whakatūhia mai ō koutou ringa”. Inā rā, me pēhea kē hoki e kitea māmātia ai ngā kupu me uaua kē ka kitea, e rangona ai ngā kupu kua kore i rangona?Kāore mātou mō te tono atu kia āta noho te tangata me tana papakupu, ka āta whakaaroaro ake ki te katoa o ngā kupu e mōhio ana ia, ka tirotiro ai i te papakupu a Te Wiremu kei tūpono kāore i reira. E tā! Mea ki te pērā, ka whai pāhau kē taua tangata, ka whai pāhau anō hoki ngā kupu, me te kore tonu e mau o tētahi kupu hou kotahi!Ko tā mātou kē e whakaaro ana, kia tūpono noa koe ki tētahi kupu kāore i roto i taua papakupu, tēnā, āta tuhia, ka tuku mai ai. Katoa ngā kōrero kei a koe mō te āhua o tērā kupu, me tuku mai anō hoki i te taha. Mena kei te mārama anō koe ki te tikanga o te kupu, ko te painga atu tērā. Ki te kore, mā te aha i te tuku mai kia rangahaua e konei. Mena he kupu e kōrerotia ana e tōu iwi anake, ki tōu nā mōhio, me whakaatu hoki tērā, kia mōhio ai te motu he kupu tērā nā mea iwi, ko te tikanga, ko mea.Hei whakatauira i tā mātou e kimi nei, anei e rārangi ake nei ētahi kupu, ētahi tikanga kupu rānei kāore e kitea mai i te papakupu a Te Wiremu:whakatenetene (kupumahi) = he kupu whakaahua i te tangata kāore i te hiahia whai wāhi atu ki tētahi mahi e tika ana kia whai wāhi atu iahetiheti (kupumahi, kupuingoa) = he pāraha hei ngaki i te māra, arā, ‘hoe’taiharu (kupuāhua) = māngerekerepēhi (kupuingoa) = kerepeti (he momo uku)kōwai (kupumahi?) = ? Te āhua nei he kupumahi tēnei e pā ana ki te māhunga (kei te pukapuka a Hēmi Pōtatau tēnei kupu e mau ana, engari kāore anō kia kitea mai e au te tikanga)Ko te pātai pea kei e korokoro o ētahi, he aha oti i pīrangitia ai ēnei kupu e te Taura Whiri? Ko tā mātou kē, he pai ake te whawhao atu i te katoa o ngā kupu ki te kete kotahi, kia noho ai hei mātāwai kupu e āhei mai ai te katoa. Ka mutu, ehara i te kupu noa iho, he whakaaro kē kei aua kupu, he whakaaro tangata. Ka ngaro ana he kupu, ka kikī ake te mataaho atu ki ngā rā o tuauri. Waihoki, ki te waiho kia rite tonu te ngāhorohoro, ko tō tātou reo Māori tērā ka tū humuhumu kau ā tōna wā tūtata nei.Koinā au i kī ai, mena kotahi te kupu kei a koe hei tuku mai ki a mātou, mā hea mai ki tēnā. E pā ana anō hoki tēnei tono ki ngā kīwaha, arā ki ngā tino kōrero a tēnā iwi, a tēnā iwi, me uaua kē e kitea ai te tikanga ki te whāia ko te tikanga ake o ngā kupu. Ko te nuinga hoki, arā kē tōna whiu, engari te aronga, titi ki wāhi kē. Māna he pai ake te waiho mā ia iwi e whakaemi āna ake kōrero pēnei, engari ahau nei, kāore e kite i te hē o te tuku pēnei mai hei pānui mā mātou ki te Muka, kia mārama ake ai tātou ki tō tātou reo Māori, ōna rerenga kētanga ā-waka ā-iwi, ā-aha-ake-nei.tukurua - whakahoki i te mahimuia - pokeanenekara - heahea, take korerangahau - he āta kimi mai i te āhua o tētahi meawhawhao - he rau atu ki te ketemātāwai - punatuauri - neherāhumuhumu - more Karanga Aotearoa e! Te Toa Whakaihuwaka o Te Matatini 2017, Te Kapa Haka o Whāngārā Mai Tawhiti. (Nā Te Matatini tēnei whakaahua)Karanga Aotearoa e!E ai ki te kōrero nō te tau 1972 i rere te pakirehua a Duncan MacIntryre, te Minita Māori o taua wā ki Te Tari Māori, ‘he aha tētahi huarahi hei whakarauora ake i te reo Māori’.  Ka huihui ai ngā rangatira o te motu, ko Tā Kīngi Īhaka tētahi, ko Ngoi Pēwhairangi tētahi, arā atu, arā atu. Ka kōrerotia, ka wānangatia mehemea ka puta he hua, ka whakatauhia kia tū he whetiwara haka o ngā rōpū kapa haka o te motu ki roto o Te Rotorua Nui a Kahumatamomoe. Nō te 24 o Poutūterangi/Maehe 1973 i tū te New Zealand Polynesian Festival tuatahi ki Rotorua. Ko Māwai Hakona nō Heretaunga, Te Whanganui a Tara te toa tuatahi o taua whakataetae. Hei te marama o Pepuere/Huitanguru 2019 ka tū te Whakataetae Kapa Haka ā-Motu mō te tau 2019 ki roto o Te Whanganui-a-Tara ki te Whare Papatākaro Nui o te tāone e kīia ana ko Te Tini Keke, arā, Te Westpac Stadium mai i te 20 ki te 24 o Huitanguru.  46 ngā rōpū kapa haka ka tū ki te papa whakatū waewae o Te Matatini i tēnei tau, mai i ngā rohe katoa o Aotearoa, otirā, o Ahitereiria anō hoki.Ki reira ka kitea te mahi a ngā rōpū kapahaka o Aotearoa e whakatauira ana i tō rātou tohungatanga ki te mahi i ngā mahi a Hine Rēhia, ki te haka i te haka a Tānerore. Ka rangona te reo korokoro tūī a tēnā, a tēnā, ka haruru te papa i te takahi ngātahi o ngā waewae, e rotua ai te tangata e te piu a te poi, e te whiu a te rākau, e mataku anō ai i te pūtē o ngā whatu, i te whāitaita o ngā kanohi. Hei aha te mahi nei? Hei whakangahau i te ngākau tangata, hei whakanui i ngā mahi a kui, a koro mā, me te aha kia taea ai te kī i eke whakaihuwaka, i eke tangaroa i runga te papa whakatū waewae a Te Matatini. Heoi anō e mea ana Te Taura Whiri he kīnaki katoa ēnei āhuatanga ki te reo, ki ngā kupu me ngā kōrero kua tāraihia e ngā mātanga reo huri noa, huri noa i te motu, otirā i te ao. He pai noa iho te rōreka o te rangi o te waiata, engari mēnā kāore he kiko o te kupu, o te rerenga, o te kōrero, e hoa mā e, kāore hoki he kiko o te waiata, kāore tōna wairua.  Tūturu anō hoki he ara tēnei e ora ai, e whakanuia ai, e rangona ai te reo, e akona mai, e akona atu ai, e whāngaihia atu anō ai hoki tō tātou reo kāmehameha ki te hunga reo Māori kore, reo Māori iti, reo Māori nui anō hoki.  He ara e kawea ai tō tātou reo ki tōna taumata tiketike kia rangona anō ai e te ao, Māori mai, otirā, Aotearoa whānui mai.  Haere mai rā e ngā iwi o te motu ki runga ki te marae o te katoa mō tēnei wiki kia rongo i te ihi, i te wehi, i te wairua o ngā kaihaka kua roa nei e whakapeto ngoi ana, e whakapau kaha ana kia tutū i te puehu ki runga i te atamira o Te Matatini.  Tōna tikanga ka muia a Pōneke e te mahi a tangata, e ngā rōpū, otirā e te iwi Māori nui tonu. E whakapaetia ana ka 30,000 pea te tokomaha o te tangata ka tae mai i roto i ngā rā o te hui.  Nō reira te akiaki ake nei, tautokona ōu ake, ō makau, ō hoa, ō whanaunga, i te mea kāore pea he momo hui i tua atu, i tua mai mō tāua te Māori.Me pēnei noa ake te whakakapiHope, ki raro, hope,Ki raro, hurihia, kia wiri, takahia!Hī auē!Karanga, karanga, karanga, karanga rā,Karanga Aotearoa e!Te hoko tīkitiTe pae ipurangi o Te Matatini Whāia kia tata Ngā Toa Tohu Reo Māori 2018Whāia Kia TataKua tū ngā Tohu Reo Māori 2018 ki Te Whanganui a Tara.  Ko te tikanga o ēnei he whakamihi i te hunga e whakanui ana i te reo Māori, ahakoa iti, ahakoa nui, i roto i te tau, i ngā tau kua taha, i te wiki o te reo Māori, i te ao toi, i te ao pāpāho, i te kāwanatanga, te mātauranga, te pakihi, te hapori, te iwi, te whānau, huri noa i Aotearoa, whakawhiti atu ki tāwāhi, puta ki te ao.  Ko te pepeha o te tau ‘Kia kaha te reo Māori’ me te whakaaro ahakoa iti, ahakoa nui,  ākona, kōrerotia, whakanuia!I tae mai te marea me ō rātou kākahu pai, kanohi kitea mai, kanohi hou mai, he mātanga, he pīpī, he kaitautoko, Māori mai, tauiwi mai, mō te whakanui i te reo me ngā tāngata e kaha hāpai ake ana i te reo te take. Ko ōna kaihautū ko ngā tohunga o te manaaki a Stacey Morrison rāua ko Mātai Smith. Ko tā rāua he whakahaere i ngā mahi i runga atamira, he whakangahau i te iwi, he whakapāoho hoki i te ingoa o ngā toa. I reira hoki ngā kaitautoko nā rātou te pūtea tautoko i te pō. Ko te Papa, ko Whakaata Māori, ko Toi Aotearoa, ko Te Wānanga o Aotearoa, ko Vodafone, ko Te Māngai Pāho, ko Manatū Taonga, ko Te Matatini, ko Te Puni Kōkiri, ko Te Tāhuhu o te Mātauranga, ka mutu ko Te Taura Whiri i te Reo Māori. Waihoki i tae ā-ataata mai te Minita a Nanaia Mahuta me ōna whakaaro, tōna mihi anō hoki ki te kaupapa. Nei te whakamānawa a Te Taura Whiri ki a koutou ngā kaitautoko, otirā, te Minita i tā koutou kaha tautoko mai i tēnei kaupapa nui whakaharahara nei o tātou, ki a koutou katoa, e kore rawa te puna o mihi e mimiti.Ko te tino toa i eke whakaihuwaka i taua pō ko Spark rāua ko Te Aka me tā rātou taupānga ‘KUPU’.  He taupānga e whakamahi ana i te kāmera o tō waea ki te whakamāori i ngā hanga noa o ia rā, heoi anō tāu he tango whakaahua o tētahi taputapu, taonga, pāraharaha ranei kia kitea te kupu Māori. Ka taea te whakaahua te tiaki ki tō waea, te tuku ki tētahi atu, te tīmata anō rānei.  Kua kitea e ngā pakihi nui te whaihua o te whakanui me te tautoko i te reo Māori, hei painga mō rātou, otirā, tātou a Aotearoa nei. Kāore pea i tua atu i te reo Māori kia whakaatu atu te tangata i tōna Aotearoatanga.I whakanuia hoki a Te Amorangi Whatarangi Winiata ki te Tohu Oranga Angitu mō tana kaupapa 'Whakatipuranga Ruamano’.  He kaupapa whakarauora ake i te reo o ngā iwi tokotoru nei a Te Ātiawa, a Ngāti Toa, a Ngāti Raukawa hoki.  Nā tōna matatau, tohungatanga hoki ki te whakahaere i ngā āhuatanga katoa o te kaupapa, ahakoa te taha pūtea, te whakatakoto mahere, te whakahaere, te paihere i te tangata, te whakaemi rauemi e tika ana me te huhua anō o ana pukenga i tutuki ai tēnei o ngā tino kaupapa. E ai ki Te Ahorangi a Rāwinia Higgins, Toihau o Te Taura Whiri i te Reo Māori, “nā tana kaupapa kua kitea e te ao e taea ana te reo te whakarauora”.  Ko ngā hua o tana kaupapa, ko Te Wānanga o Raukawa, ko ngā kura Te Rito me Whakatupuranga Ruamano, me ngā kōhanga, i tua atu i tērā kua piki noa atu te nui o ngā kaikōrero Māori i roto i tōna iwi o Ngāti Raukawa. Tirohia ngā kōrero i tuhia e tana tama mōna.O ngā ingoa 150 i tonoa mai hei whakaarotanga mā ngā tiati, 36 i tae ki te whiringa whāiti, kāore i tokomaha ake i tērā i ngā tau ki muri. Rua tekau ngā tohu i whakawhiwhia ki ngā toa, heoi anō ko taua kōrero anō, ko te tino toa o te pō ko te reo Māori. Kia kitea te rārangi o ngā toa katoa o te pō pēhi i konei. Ka taea hoki te kite ngā ataata o ngā toa me ngā kaitautoko, pēhi i konei.Kei te mōhio tātou arā tētahi hunga e whakanui ana i te reo ao te pō, pō te ao, arā, ko te hunga kua waiho ko te reo Māori hei reo matua mā rātou ia rā, ia marama, ia tau. Ko ngā kura Māori, ko ngā wānanga, ko ngā iwi, hapū, whānau, a wai ake, a wai ake, ka mutu ko te tangata tonu. Me mihi ki a rātou e hāpai ana i te wāhi nui o ngā mahi whakarauora ake i te reo Māori, heoi anō kia kaha ake te reo Māori me whai tautoko, me whai kaikōrero Māori. Kua kite i ngā tau tata nei te hapori katoa o Aotearoa e whai ana ki te whakapiki i tā rātou matatau ki te reo Māori. E kitea ana tēnei tūāhuatanga i ngā pakihi, i rūnga pouaka whakaata, ki ngā tohu i ngā tiriti huri noa, huri noa, e huri pena ana a Aotearoa whānui. I te tau kua pahure nei kua mīharo katoa mātou o Te Taura Whiri ki ngā mahi kua mahia e tātou o Aotearoa ki te tautoko i te kaupapa, i te roanga o te tau, otirā, i te Wiki o Te Reo Māori. Nō reira me mihi te katoa o Aotearoa me tā rātou hiahia ki te tautoko i ngā whakarauoratanga ake o te reo Māori. Heoi i runga i te here o te pūtea i taea ko ētahi tauira pai rawa atu noa iho te whakanui ki ngā tohu reo, hei whakamaunga atu mā te tangata, hei tauira whai mā te hunga e matekai ana ki te reo Māori. Arā ētahi pakihi, tari kāwanatanga ā-motu, ā-rohe hoki e whai ana kia reorua ā rātou ratonga me ā rātou kaimahi, kia māmā ake te wāhi ki te hunga kōrero Māori te kōrero Māori ahakoa ki hea, ahakoa ki a wai.  Kua whakatauhia ā rātou manuhiri, kiritaki ki te reo Māori, kua whakamāorihia ā rātou ratonga, i ngā tau tata nei kua hanga taupānga anō hoki ki te reo Māori mō te ako reo Māori, mō te huhua anō hoki o ngā kaupapa. Kei te tino whakapau kaha ngā whakahaere ki te kimi huarahi e tautokona ai tēnei kaupapa o tātou, āe e kare mā, o tātou a Aotearoa whānui. Mā te tautoko i runga i te wairua pai, te whakaaro pai me te mōhio pai e tino āwhina ai tā tātou kaupapa whakarauora.  Kāore e kore he roa tonu te huarahi kia kitea tēnei āhuatanga o te Aotearoa kōrero Māori, heoi anō ināianei i ēnei tau tata nei e taea ana te kite te whakatinanatanga haere o te wawata a kui mā, a koro mā otirā o te hunga i pakanga i te pakanga kia ora tonu ai tō tātou reo rangatira. Me kī kua tata te pae tawhiti kua eke te pae tata, nō reira whakamaua kia tina, tina! Haumi e, hui e, tāiki e!Ngā Toa Iwi Ko te toa o te tohu Iwi ko Muriwai Maggie Jones Nā Whakaata Māori te Tohu Iwi i tautoko Whānau Ko te toa o te tohu Whānau ko Oti te Nanekoti nā Te Tāhuhu o Te Mātauranga Nā Te Papa te tohu Whānau i tautoko Tirohia te ataata tuku tohuRangatahi Ko te toa o te tohu Rangatahi ko Māori Television Giphy Channel by Fly Nā Vodafone te tohu whānau i tautoko Tirohia te ataata tuku tohuTakitahi  Ko te toa o te tohu Takitahi ko Mike Hollings Nā Toi Aotearoa te tohu Takitahi i tautoko Tirohia te ataata tuku tohuMātauranga – Kaupapa Māori       Ko te toa o te tohu Mātauranga – Kaupapa Māori ko Taringa Punua Pāoho nā Te Wānanga o Aotearoa Nā Te Tāhuhu o te Mātauranga te tohu Mātauranga – Kaupapa Māori i tautoko Tirohia te ataata tuku tohuMātauranga – Whānui Ko te toa o Mātauranga – Whānui ko Mahuru Māori - Fortnite nā Te Wānanga o Aotearoa Nā Te Tāhuhu o te Mātauranga te tohu Mātauranga – Whānui i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu Kāwanatanga Ko te toa o te tohu Kāwanatanga ko Te Amorangi ki mua, Te Hāpai Ō ki muri nā Rotorua Lakes Council Nā Te Puni Kōkiri te tohu Kāwanatanga i tautoko Tirohia te ataata tuku tohuPakihi         Ko te toa o te tohu Pakihi ko Te Mātāpuna nā Fonterra Nā Vodafone te tohu Pakihi i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu Te Mahi Toi, Te Mahi Whakangahau  Ko te toa o te tohu Te Mahi Toi, Te Mahi Whakangahau ko Oti te Nanekoti nā Te Tāhuhu o Te Mātauranga Nā Te Matatini te tohu Te Mahi Toi, Te Mahi Whakangahau i tautoko Tirohia te ataata tuku tohuNgā Mahi Pāpāho          Ko te toa o te tohu Ngā Mahi Pāho ko Sky TV - Tiki Towns Nā Te Māngai Pāhō te tohu Ngā Mahi Pāpāho i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu Ngā Hapori Māori          Ko te toa o te tohu Ngā Hapori Māori ko Dr. Te Taku Parai Nā Te Puni Kōkiri te tohu Ngā Hapori Māori i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu Aotearoatanga Ko te toa o te tohu Aotearoatanga ko Kōrero Māori by Te Hiku Media Nā Te Manatū Taonga te tohu Aotearoatanga i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu Te Wiki o te Reo Māori    Ko te toa o te tohu Te Wiki o te Reo Māori ko te taupānga Kupu nā Spark & Te Aka Māori Dictionary Nā Whakaata Māori te tohu Te Wiki o te Reo Māori i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu Te Tohu Huia te Reo        Ko te toa o te tohu Huia te Reo ko te taupānga Kupu nā Spark & Te Aka Māori Dictionary Nā Te Wānanga o Aotearoa te tohu Huia te Reo i tautoko Tirohia te ataata tuku tohuNgā Tohu Kairangi          Ko ngā toa o Ngā Tohu Kairangi ko: #1miriona – Te Māngai Pāho Hīkoi Reo Māori Whangārei – Te Kura Taitamawāhine o Whangārei Guyon Espiner – Te Reo Irirangi o Aotearoa Fush Uka - Anton Matthews Te Tauihu – Te Kaunihera o Pōneke Nā Te Taura Whiri i te Reo Māori Ngā Tohu Kairangi i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu Te Tohu Oranga Angitu      Ko te toa o Te Tohu Oranga Angitu ko te Amorangi Whatarangi Winiata Nā Te Taura Whiri i te Reo Māori te tohu Oranga Angitu i tautoko Tirohia te ataata tuku tohu  Whakamāoritia te Ao (Rārangi ki muri – māui ki matau) Te Tumatakuru O’Connell (Pouako), Moari Stafford (Ngāti Apakura, Ngāti Rereahu, Ngāti Wehi), Kanapu Rangitauira (Te Arawa, Ngāti Porou, Te Whakatōhea), Kingi Kiriona (Ngāti Kahungunu, Ngāti Ruanui, Ngāti Apa), Gaylene Taitapanui (Tūhoe, Whakatōhea), Ngaringi Katipa (Waikato-Maniapoto, Raukawa ki te Kaokaoroa o Patetere), Lee Smith (Pouako), Dr Joseph Te Rito (Pouako), Piripi Walker (Pouako).(Rārangi ki mua – māui ki matau) Nikora Wharerau (Ngāpuhi, Ngāti Hine, Te Māhurehure), Hinurewa Poutū (Ngāti Rangi, Te Āti Haunui a Pāpārangi, Ngāti Maniapoto), Robert Pouwhare (Ngāti Haka, Tūhoe/Pouako), Maiki Sherman (Ngāpuhi, Te Whakatōhea, Tainui), Vincent Olsen-Reeder (Ngā Pōtiki a Tamapahore, Ngāti Pūkenga, Ngāi Te Rangi), Hiria Tumoana (Pouako). Matangaro: Professor Rawinia Higgins (Tūhoe), Tawini Rangihau (Tūhoe/Pouako).Whakamāoritia te AoNā runga i te whakahau o Te Ture Reo Māori 1987 i riro ai i Te Taura Whiri i te Reo Māori te mana tuku tohu ki te hunga e hiahia ana ki te whai i te mahi kaiwhakamāori, kaiwhakapākehā ā-tuhi, ā-waha, arā, te kaiwhakawhiti reo. E toru ngā momo tohu kaiwhakawhiti reo, anei e whai ake nei:(a)     Ko te tohu whakatau i te mōhio ki te whakawhiti reo ā-waha(b)     ko te tohu whakatau i te mōhio ki te whakawhiti reo ā-tuhi(c)     Ko te tohu whakatau i te mōhio ki te whakawhiti reo ā-waha, ā-tuhi hokiNā Te Ture mō Te Reo Māori 2016 i whakahou te kawenga me te haepapa o Te Taura Whiri ki te whakahaere hui whakangungu, whakamātautau anō hoki mā te hunga e hiahia ana ki te whai i te tohu.Te Toi Reo Māori 2019Heoi anō e āhei tonu ana Te Taura Whiri i te Reo Māori i raro i te Ture mō te Reo Māori 2016 ki te whakamana i ngā pūkenga kairangi o te kaiwhakamāori ā-tuhi, ā-waha anō hoki ki te Tohu Toi Reo Māori. I tēnei tau kua whakaritea ngā hui whakangungu e toru, hei whakapakari, hei whakawhanake i ngā mahi a te kaiwhakamāori, te kaiwhakapākehā hoki. Ko ngā āhuatanga ka āta tirohia ko: ngā ariā, ngā paearu o te kounga, te arotakenga, ngā aratohu tuhi ngā pānuitanga reorua ngā pūrongo ā-kura, ā-pakihi, ā-hapori, aha atu anō ngā karere pāpāho, ngā whakatairangatanga ngā momo whakapākehā kōrero ā-waha ngā momo whakamāori kōrero ā-waha Ka tū ēnei hui katoa ki Te Wāhanga Māori, Te Aho a Māui (Eastern Institute of Technology), 51 Gloucester Street, Taradale, Napier  HUI WHAKANGUNGU 1                                             2-3 Māehe 2019HUI WHAKANGUNGU 2                                             6-7 Āperira 2019HUI WHAKANGUNGU 3                                             4-5 Mei 2019WHAKAMĀTAUTAU                                                   18-19 Mei 2019                      KUA KATI TE RĒHITAMō ētahi atu kōrero, whakapā mai ki Janine@tetaurawhiri.govt.nz, ki a Lee@tetaurawhiri.govt.nz rānei. Kupu Hangarau - Kohitātea Nā Ian Cormack me tana rōpū ēnei kupu hangarau, 2016.Kupu Hangarau - Kohitātea Te Reo MāoriEnglish arinui high resolution (HR) Aroata Pinterest atahanga hangariki thumbnail hākoritanga animation hōputu format hōputu tuhinga kawe PDF (portable document format) hōputu whakawhiti whakairoiro GIF (graphic interchange format) hōpututanga formatting hōpututanga kōwae paragraph formatting īPae social media site īRangi iTunes kaweake export kawemai import pānuirongo newsletter pūtiakimata screensaver tāuta install tūmataiti private tūtohi whakahaere organisation chart TūtohiKaurori PivotChart tūtohiripo flowchart whakahōpututanga kuputuhi text formatting whakatika-aunoa autocorrect whakaū confirm whakautu aunoa automatic reply whāngai rongokōrero newsfeed whatunga network whatunga pāpori social network  Kupu Hou - MahuruKupu Hou - PipiriKupu Hou - Haratua Ngā mihi nui o te wā He kohinga mai i He Muka, nō te Putanga 7(1) Raumati 1994.Nei rā tātou kua tatū mai anō ki te wā e whakanuitia ai te rā whānau o te Kaiwhakaora o te ao. Koia nei hoki te wā e kerepinepine ai, e kōriporipo ai ngā mahara ki te tau kua tata te pau, e karapa whakamua anō ai hoki te titiro ki te Tau Hou e tino tata nei tōna mahutatanga ake i tōna pae.Anei pea tātou katoa te popore nei kia pai noa ake tēnei tau i ngā tau katoa kua hipa. Ko wai hoki o tātou kāore i mate i te matangurunguru, i ngaro i te ngenge, i tīngia e te takeo, i roto i tēnei tekau mā rua marama ka hori ake nei? Ka taea anō tētahi tau kotahi te maumahara ake kāore hoki i pērā? Auare ake pea. Engari i tō te tangata anō āhua, anei tonu tātou e whakataretare ana me i kore noa rā e tutuki i tēnei tau tā tātou kua roa e whaiwhai ana, e moemoeā ana.He taonga anō te mau tonu ki ngā tūmanako, ahakoa pēhea. Mena i hoki te tangata i te hūtukinga tuatahitanga o te waewae ki te pakiaka, hemahema ana tērā te kete i te hokinga, ā, e kore tonu te tangata e mōhio he aha ngā painga kei kō tata atu e takoto ana.Waihoki, mena i pērā, mena i rite tonu te hoki i te waewae tūtuki, anei au e whakaaroaro ake ana “he aha oti te tangata i whai ūpoko ai”? He mea homai anō ngā konohi me ngā taringa kia kitea ai ngā huarahi e taea ai a tua atu, e ea ai ngā hiahia matawhaiaro o tēnā, o tēnā.He wāhanga nui hoki tō tēnei pūmanawa tangata, tō te pupuri tonu ki ngā wawata, i roto i ā tātou mahi whakaora i te reo Māori. E whakapono ana te Taura Whiri kei te whakamāui ake tō tātou reo, ā, i pēnei ai nā ā tātou hoenga tahitanga, ā, tātou kōkiringa tahitanga, tae atu hoki ki ā tātou tautohetohenga tahitanga i ōna wā. Engari ahakoa pēhea, kotahi noa iho tōna kaupapa, arā, ko tō tātou reo Māori kia mataora, kia toitū.Nā, i whai hua ai ēnei whakapaunga kaha a tātou, he kore nō tātou i auheke mō te uaua noa iho te take. Koinei te whakatinanatanga o tēnei pūmanawa tangata e kōrero nei au, arā, o te ū tonu ki tā tātou e kūwata nei, ahakoa piki, heke, kotiti.Tērā pea e whakaaro ake ana ētahi kua tīpao noa te kōrero, inā hoki i tīmata mai i te Kirihimete me ōna mihi, tau rawa mai ki konei kua taumaha kē te kupu, kua hoki anō ki te kaupapa e karawhiua ana e te Taura Whiri i te ao, i te pō, arā, ki tō tātou reo.Otirā, me pēnei hoki ka tika! Me pēhea hoki e kore ai e puta he kupu ki tō tātou reo i a mātou i te Taura Whiri e kōrero awhero ana, i a mātou hoki e mihi ana ki a koutou, ki te hunga kaha te tautoko mai, inā hoki e rua, e rua he tino taonga, arā ko te reo me te hunga kōrero. Tē ora tētahi ki te mate tētahi!Heoi anō tā mātou, kia manawanui, kia pāuaua tātou. E mōhiotia ana e kore e tutuki ō tātou tūmanako katoa i te wā nei, ahakoa hiahia matawhaiaro, ahakoa awhero whānui, engari ia ko te mea nui kia kaua tātou e riro mā reira e kekero ai te awata, e tāmōmō ai te kaha.Hei konā mai me ngā mihi nui o te wā. Te rautau o taku māramatanga He whakaahua o te Temepara o Ihoa me te Tomokanga. (Nā Arahi Hagger te whakaahua nei)Ka tū, ka oho, ka rea, ka takinaE ngā iwi o Aotearoa, Te Waipounamu me Wharekauri, tēnei e tuari ana i ngā kupu ki mua i a koutou – ka whakamārama pototia te takenga mai o tēnei māramatanga. Kua whakanuia tōna rautau e ngā Mōrehu i ngā wiki tata nei, koia ka mihi, nō reira kia kā te rama ki a koutou katoa.Ko te iwi Māori o mua he iwi mātai whetū, he iwi mātakitaki rā taka o te marama, he iwi whakarongo ki ngā taihuringa o te wā.  Waihoki he uri tātou nō ngā tūpuna whakatere waka. Nā ngā whetū me te marama ō tātou wheinga i arataki mai i Hawaiki ki ēnei moutere. Koia kua whakatakoto nei ko te Whetū me te Marama hei tohu arataki, hei tohu anō mō tēnei māramatanga, mō tēnei kotahitanga.I tīmata tēnei māramatanga i roto i te ‘kupu’, i te tīmatanga te kupu, i te Atua te kupu, ko te Atua anō te Kupu. I tīmata hoki i ngā ‘kupu’ whakaari ā ngā matakite, ā ngā poropiti Māori o runga i ngā moutere e toru nei o Aotearoa, Te Waipounamu, whiti atu ki Wharekauri.He mea i whakakitea tuatahitia ai e Te Toiroa o Ngāti Maru, te tatunga mai o te ‘Rongopai’ ki ēnei moutere. Inā rā ko tana kupu, ‘Te ingoa o tō rātou Atua, ko Tama-i-rorokutia, he Atua pai, otirā, ka ngaro anō te tangata.’Heoi, tērā anō tana kupu, ‘Tiwhatiwha te pō, ko te Pakerewha, ko Arikirangi tēnei rā te haere nei.’I muri mai ka puta ko Te Kooti Rikirangi, ko tana kupu hoki tēnei, ‘Ko ngā Kurī a Whārei ki Tihirau, kotahi te tamaiti, ki te puta ia i roto i te ono tau, nui te pāwerawera, ki te kore, e rua tekau mā ono ngā tau ka puta ki te Hauāuru, māna e whakakotahi ngā iwi ki te whakapono.’I matakitea hoki te kaiwhakaora e Hipa Te Maiharoa o Ngāti Huirapa, ina koa, ‘Whakarongo mai e taku Iwi Māori (Kai Tahu), ka puta mai i roto i a Taranaki te kaiwhakaora mō koutou, ka riro mai tā koutou māuiui, e hāpai ana hoki ia i ngā pukapuka e rua.’ Kei kona anō te nuinga atu o ngā kupu whakaari ā ngā kaumātua hei kōrerotanga, heoi ka waiho noa rā ēnei hei tūrangawaewae mō te rā i homai ai e Te Wairua Tapu, te aroha noa o Ihoa ki te iwi Māori. Nō te waru o ngā rā o Noema 1918, ko te rā tēnei i tatu iho ai te Wairua Tapu me te Anahera a Kaperiera ki runga i a Tahupōtiki Wiremu Rātana. I reira anō puta ai te tohu, he kapua muramura, ao pokea te āhua e whakatata haere mai ana i runga ake o te moana, i te Tai Hauāuru. Ka taumarumaru iho te kapua mārama ki runga i a ia, he reo nō te kapua e mea ana, “Kia tau anō te rangimārie, kaua hei wehi, ko ahau tēnei te Wairua Tapu. Kua raunatia e ahau te ao ki te rapa tūrangawaewae mōku. Kitea mai e ahau kei Aotearoa nei ko koe ko te iwi Māori – rīpeneta! Horoia koe me tō whānau kia mā me te hukarere kia harakore me te kūkupa. E Rātana, kua meatia koe hei Māngai mōku ki te mata o te whenua. Whakakotahitia te iwi Māori ki raro ki a Ihoa o ngā Mano, he aroha hoki tēnei nā Ihoa ki a koutou – ko te hunga e aru i muri i a koe, ko te Mōrehu.”Ko te haerenga tēnei o te Māngai i runga i ngā marae katoa, kāhore i huna tēnei ‘Rongo pai’ i homai ai e te Wairua Tapu. Takahia ana ngā marae katoa me te ruirui haere i ngā purapura o tēnei māramatanga. E whakakitea ana te mana whakaora ki runga i ngā iwi katoa. Karanga ana te reo i roto i aua rā, whakakotahi ki Te Paipera Tapu, hei muri ka hāpai i te Tiriti o Waitangi me te mana motuhake o te iwi Māori. Horahia ana tēnei aroha noa ki te iti ki te rahi o te iwi Māori, ā, puta atu ana ki ngā tōpito e whā o te ao.1918–1924 kua tupu matomato te tupu o te rākau o tēnei Māramatanga. E hua ana te hua pai ki runga ki tēnei kāinga pāmu iti, ki runga hoki i ngā marae Mōrehu katoa huri noa i te motu. Haurongo ana tēnei māramatanga puta noa i ēnei moutere me te ao i te mana whakaora a te Māngai, i te mahi whakatupu wīti a Piriwiritua me ngā Mōrehu. I ngā mahi papai hoki e kitea ana ehara te iwi Māori i te iwi māngere, i te iwi koretake noa, engari he iwi puku mahi kē, he iwi ringa raupā. Kei te 40 mano o te iwi Mōrehu e hāpai ana i ngā tikanga, tū ana ngā āpiha, ngā kaiwhakahaere me ngā rōpū o tēnā wehenga o tēnā wehenga mahi. Kua tūtū haere ngā whare patu wīti, te whare hūmēka, te whare kāmura, te whare paraikimete, me te whare tunu paraoa anō, tae atu hoki ki te teihana Rēriwe ake o Rātana. Mutu ake anō he kāinga pāmu noa nā Rātana, engari kua tupu tāone mai, kua Rātana kāinga mai, Rātana tikanga mai.Nō te hokinga mai o Rātana me tana rōpū i te raunatanga i te ao i te tau 1924, i hoki pērā mai ia mā Hāpana, ā, ka manaakitia tana rōpū e tētahi pīhopa Karaitiana Hapanihi. Anō te āhuareka o te wairua whakahoahoa i waenganui i a rātou ko te Hapanihi. Ki a Rātana, ko ngā Māori me ngā Hapanihi ētahi o ngā iwi o te whare ngaro o Iharaira. I a rātou i Hāpana ka whakamoea tētahi tokorua o tana rōpū ki a rāua. Ka whakamoea hoki tētahi tokorua Hapanihi. Ko pīhopa Juji Nakata te kaiwhakahaere o te whakatapunga i te mārena o te tokorua Māori. Nā Rātana te tokorua Hapanihi i whakatapua.‘Māku anō e hanga tōku whare, ko ngā poupou o roto he māhoe he patatē, ko tōna tāhuhu he hīnau.’ Ko te kupu tēnei nā Kīngi Tāwhiao. Ko ngā poupou māhoe, patete e kōrerohia nei, hei kupu whakaritenga tēnei mō te Iwi Mōrehu kua whenua kore, kua whakarērea nei e te ao Māori me te ao Tauiwi, kua rite nei ki te papapa o ngā patunga witi, kahakina ana e te hau, kāhore i kitea he wāhi okiokinga mō rātou. Ko te tāhuhu nei ia hei kupu whakaritenga tēnei mō Kīngi Te Rata.‘Tā te kākaka i haehae ai mā te kākaka anō e tui, tā te rino i tukituki ai mā te rino anō e hanga.’ Takoto ake nei ko te kupu a Whiti rāua ko Tohu. Ko te kākaka nei he mea ratarata, he haehae tana mahi. Hei kupu whakaritenga tēnei mō ngā Hāhi maha nā rātou te whenua i haehae i motumotu, nā ngā hāhi hoki ngā iwi i whakawehewehe ki tēnā whakapono, ki tēnā whakapono i roto i ngā tau. Ko te rino, ko ngā ture anō ērā nā te kāwanatanga i whakangaro ai te mana motuhake me te tino rangatiratanga o te iwi Māori. Ko ēnei tongi e rua hei whāriki mō te rēhitatanga o Te Hāhi Rātana. I te tau 1925 ka rēhitatia ki te ture o te whenua. I te tau 1928 he mea whakatuwhera ā-wairua te Temepara o Ihoa o ngā Mano e Juji Nakata, i te 25 o Hanuere. Titi ana e ia tētahi uka hiriwa Hapanihi ki te nēra whakamutunga o te Temepara, hei tohu whakaaetanga he tuakana he teina ngā iwi e rua i roto i te kororiatanga o Ihoa o ngā Mano. I konei ka oti tā te Arepa nei mahi, te whakakotahi ki te Paipera Tapu.Kia huri kau ake ināianei ki te kupu a Aperahama Taonui, ‘I a koe e Ngāpuhi ka kore nei e whakarongo, kāti, ko te tangata hei noho i roto i tēnei whare me ōna tikanga katoa he pūngāwerewere. He rā tōna kei te haere mai e kite ai koutou i tētahi tangata e mau ana e rua āna pukapuka, ko te Paipera me te Tiriti o Waitangi... whakarongo ki a ia.’Nō te tau 1928, ka heke iho te Māngai i te waka rererangi, nā te mea kua oti i a ia ngā mahi wairua. Koia ka tau iho nei ia ki runga motokā, ka ara mai ko Piriwiritua, arā, ka piri ahau ki te one pango, ka wiri ahau i te one pango, kia tae ki tua rā anō i te one whero, ko te toto tēnei ō ōku mātua tūpuna i kōpenuhia ai e Tauiwi. Takahia ana ngā marae katoa e Piriwiritua, e hāpai ana i te Tiriti o Waitangi, e rapu ana i te ara o te whakatutukitanga ki tā Te Omeka mahi, arā, he rongoā i ngā hē ā muru rāua ko raupatu. Inā rā e kore te toto o ngā mātua tūpuna e ea i te moni, engari mā te whakahoki rawa mai o ngā whenua i murua i raupatungia ai. Ka wāwāhia tōna tinana kia whā ngā koata, e tohu ana ko Paraire Paikea hei māngai mō Te Taitokerau, ko Haami Tokouru mō Te Tai Hauāuru, ko Pita Moko mō Te Tai Rāwhiti, ko Eruera Tirikātene mō Te Waipounamu. I te tau 1932 ka whakatakotohia te pitihana Rātana ki te Whare Paremata, tōna tokomaha e 45,000. Ko te kaupapa matua o tēnei pitihana kia whakatūturutia te Tiriti o Waitangi i roto i te Pukapuka Ture o te Whenua Motuhake o Aotearoa, kia whakapūmautia ai ngā here o te whanaungatanga i waenganui i te Pākehā me te Māori mō ake tonu atu. Heoi, kāhore i whakatūturutia ai, e noho tārewa tonu mai ana te kaupapa ki te Whare Paremata i tēnei rā.Ka tīkina atu i konei te kupu a Kīngi Tāwhiao, ‘Kia tūpato ki te tekau mā waru, ko Hepetema te marama, he tau ariki te tau, he tau tuku whakahere ki a Ihoa.’ Nō te 18 o Hepetema i te tau 1939 ka okioki te tinana kikokiko o Tahu Pōtiki Wiremu Rātana.I te hokinga o mahara ki ngā tini āhuatanga whakamīharo i kite ai i rongo ai e rātou i te wā o ngā mātua, me ngā mātua tūpuna, he mārama te kite atu he iwi whai rātou i ngā tohu wairua, he iwi mātai i ngā whetū, i te marama.  Tēnei ngākau e māpuna ake nei ki te mangawai, koia te aroha ki ngā pou tikanga me ngā tini Mōrehu o tēnei māramatanga, o tēnei kotahitanga kua riro i ngā tai whakarewa kauri ki te uru. Rātou kua ngaro atu nei i te tirohanga kanohi ora i roto i te rautau kua huri, ā, kia okioki ai rātou i roto i ā rātou mahi tika katoa, e ai tā te wairua mahi. Tēnei te taihuringa ki te rautau hou o tēnei māramatanga, ka tō he rā, ka rere he rā. Ko te iwi Māori o nāianei rā he iwi mātai ipurangi, mātakitaki pouaka whakaata, he iwi aro ki ngā tohutohu a te rorohiko, he iwi reo atapātuhi, ā, ko te rorohiko hei atua mō rātou. Kei warewaretia, he taonga te Whetū Marama.Nā wai rā ō tātou tūpuna i arataki mai i Hawaiki? Nā te Whetū Marama. Mā wai rā ngā uri whakaheke e arataki kei ngā rā kei mua i te aroaro? Tēnā pea, mā te Whetū, mā te Marama anō.Mō rēanga hou e hiko ai, te whakakotahi nei. He mihi nā Hone Heke He kohinga mai i Te Puna Mātauranga o Aotearoa nō te Niu Pepa Pīpīwharauroa, 1 Hānuere, 1902.He mihi nā Hone HekeTe reo—ā, kua rongo au, i ngā rā i mua, Te reka o te tangi mai; he mihi aroha, i rehua mai i runga rā, i roto i ngā kapua, he waiata ki te ao, he whakaatu raumati, he poroporoaki ki te tau tawhito nei, he umere ki te tau hou, nei ka puta mai, he reo rā ki te tangata, he kupu mihi mai, “ Whiti, whiti ora,” te reo waiata mai, he kī “ Kia ora” koe e hoa, me ō hoa aroha.Kua tio mai te reo i runga i te rangi He pīpīwharauroa, ngā karere o te tau. Kua kanu ngā ngahere i ōna kahu raumati, kua ura ngā moana i ngā pohutukawa nei.He koa, he pōwhiri i te manuwhiri nei.He maha noa ngā mahara ātaahua, papai, otirā ‘tahi anō te kupu kaha mai,E rite ai ngā mihi, ngā aroha, me te pai, anei, ”Kia Ora koe e hoa, me ō hoa aroha.Nā Hone Heke.https://paperspast.natlib.govt.nz/periodicals/PIPIWH19020101.2.22?query=raumati&snippet=true Whatarangi Winiata - Te Tohu Oranga Angitu Ko Whatarangi Winiata me tana whānau i te pō o Ngā Tohu Reo Māori 2018. (Nā Te Taura Whiri i te Reo Māori tēnei whakaahua).Me mihi ka tika ki Te Taura Whiri i Te Reo i te ātaahua o tā tātou noho tahi i te pō nei, e whakanuia nei te kiriūka, te tōngakingaki o tēnā, o tēnā. Me mihi anō hoki i runga i te hononga i waenga i a tāua, Te Taura Whiri me Ngāti Raukawa.Nō te mutunga o ngā tau whitu tekau, i whakatakotohia e Pāpā ki mua i te Minita Māori o taua wā, i a Duncan McIntyre te whakaaro kia whakatūria ai tētehi Kaikōmihana mō te reo, ā, e rima tau pea i muri mai ka tū ko Te Taura Whiri.E tika ana kia mihia te hunga kua whakawhiwhia ki tēnei tohu i roto i ngā tau. E ngā pāpā e Pou, Te Wharehuia, Tā Tīmoti, Huirangi, tatū atu ki a koe e te whaea Iritana, e rongo ana a Pāpā i tōna iti i te taha o ngā maunga teitei nei, o ngā pouwhakatupua tonu o te reo.Kua rima tekau tau a Pāpā e pakanga ana mō te reo Māori te take. Ka hoki mai ia, otirā mātou te whānau i Canada i te tau 1973 ka tīmata tana pakanga mō te oranga tonutanga o te reo i roto i a Ngāti Raukawa, Ngāti Toa me Te Āti Awa.I kitea e ia i tērā wā, kua mōioio, kua mohorīrīwai, kua tāmatemate te reo i waenga i ngā iwi nei. Kāore te reo i te rangona i waho i ngā pōwhiri i runga i ngā marae. Kotahi anake i raro i te 30 tau te pakeke i mōhio ki te reo o roto mai i te 30,000 tāngata o ngā iwi nei.Ka waihangatia te mahere whakapakari i ngā iwi e toru, a Whakatupuranga Rua Mano i te tau 1975, ā, ko te oranga tonutanga o te reo tētehi o ngā mātāpono. E hia kē ngā hui, wānanga, kaupapa i whakahaeretia i ngā tau rua tekau mā rima mai i te tau 1975 ki te tau 2000. Tokomaha ngā pakeke o ngā iwi i haere mai ki te manaaki i te mahere. I ākona hoki a Pāpā e ngā kaumātua nei ki te kōrero Māori. E kore e mutu ngā mihi a Pāpā ki te tōhaunui, ki ngā ringa hora nui o ngā kaumātua o ngā iwi o te motu.I nāianei, e rangona ana te reo i ngā tiriti, i ngā toa, i ngā kura, i ngā kāinga o Ōtaki, ka mutu e kīia ana he tāone reo rua a Ōtaki. Ko te reo Māori te reo matua o te kāinga mō te 50 ōrau o ngā whānau Māori o Ōtaki. Nō reira kua manawakairoke, kua kiriūka, kua tōngakingaki hoki a Pāpā mō te reo Māori te take i ēnei 50 tau. I roto i ngā tau, ko tōna whānau tonu, āna tamariki tokowhā me tō mātou Māmā te papa, te hunga whakamātau i ōna whakaaro, i ana rautaki, i ōna wawata. Ko Māmā tonu tōna tuarā i ēnei tini tau.“me pai ake ō tamariki i a koe ki te kōrero Māori, me pai ake ā rātou tamariki i a rātou ki te kōrero Māori”Hei whakakapi ake, i te tau 1974 i tae atu a Pāpā ki tētehi hui whakarauora i te reo i Tāmaki. He mea karanga te hui nei e tētehi mātanga reo o taua wā. Ko tā te mātanga nei, e kore te reo Māori e ora, kua oma te hōiho, kua katia te kēti, kua tūreiti e te iwi. Ka pātai atu a Pāpā, me pēwhea e ora mai anō ai te reo? Ka kī atu te mātanga, kua tūreiti e te iwi. Ka tohe tonu a Pāpā, ka tōaitia tana pātai. Me pēwhea e ora mai anō ai te reo? Ko tā te mātanga, me pai ake ō tamariki i a koe ki te kōrero Māori, me pai ake ā rātou tamariki i a rātou ki te kōrero Māori, me pērā te āhua mō ngā whakatupuranga e rima. Me pai ake ia whakatupuranga i tērā ō mua ki te kōrero Māori. Hei reira pea ka ora te reo Māori i tō whānau. Nō konā i mea te mātanga raka e kore te reo e ora. Ka mihia ia e Pāpā, ka hoki ki te kāinga ki te whai i tā te mātanga i kī ai. E toru Kirihimete ki muri i mea mai a Pāpā, kua tutuki te wāhi ki a ia, he pai ake ana tamariki i a ia ki te kōrero Māori.Nō reira e te iwi, ko tā Pāpā ki a koutou i tēnei pō, he rautaki ā-whānau tēnei. Me oati koutou ngā matua ka pai ake ā koutou tamariki i a koutou ki te kōrero Māori. Me oati noa iho. Ehara i te mea me pūtea nui, me ture Pāremata rawa e tutuki ai. Me whakatau i nāia tonu nei, ka pai ake ō tamariki i a koe. Me oati hoki ā koutou tamariki, ka pai ake ā rātou tamariki i a rātou, ā, haere ake nei ngā whakatupuranga. Hei reira ka ora te reo i tēnā whānau, i tēnā whānau huri noa i te motu, ka ora mai anō te reo.Tirohia te tuhinga mō Ngā Tohu Reo Māori i konei Aotearoatanga Ko Kylie Brown rātou ko Peter-Lucas Jones, ko Renee Graham, ko Mike Nathan. (Nā Te Taura Whiri i te Reo Māori tēnei whakaahua).AotearoatangaHe ao te rangi ka uhia, āhea rawa rā te reo rangatira taipua anō ai i ngā maunga whakahī o te motu? Kua roa nei tātou e tatari ana ki tā te reo Māori hokinga mai ki te arero o te tangata, e tā, tino kore nei ia e hoki poka noa mai.  E māori ai te reo Māori, me aha?  E pai ake ai ngā mahi a māmā mā me papa mā i ō tātou kāinga, me whakarite, me hāpai te Karauna i ngā wāhi tūmatanui kia mānawatia ai te reo, kia māori ai te rongo o te reo ki waho rā i ō rātou whare.  Koia rā te wāhi ki te Maihi Karauna, ā, ko te Manatū Taonga tēnei e whai ana kia hāpai i te wāhi ki a ia, i tā te Maihi Karauna i whakatau ai.Arā noa atu ngā pito o te motu me ū ki ngā mahi whakarauora reo, heoi, ko tētahi wāhi ki te Manatū ko te ‘Aotearoatanga’ o te reo.  Taihoa kia whakamahuki ake.  E mōhio whānuitia ana, i ahu mai ai ēnei haepapa o te reo Māori i tō tātou tiriti, otirā, Te Tiriti o Waitangi, engari, kāore anō pea kia whakatinanahia ake.Nō nā tata nei i waihangahia mai ai e Te Manatū Taonga tētahi tohu hou i roto i Ngā Tohu Reo Māori o Te Taura Whiri.  Ko tāna, he whakanui i ngā mahi whakarauora reo a te pāpori whānui o te motu.  Tapaina ana te tohu nei, ko ‘Aotearoatanga’.  I whakawhiwhia Te Hiku Media ki te tohu Aotearoatanga i tēnei tau mō ā rātou mahi whakaako i te rorohiko kia kōrero Māori ai.Ko Aotearoatanga tētahi o ā te Karauna whāinga matua i roto i te rautaki o te Maihi Karauna, ‘Kia Māhorahora Te Reo’.  Ko tētahi o te whāinga nei mata, “kia kaingākautia te reo Māori me ngā tikanga Māori e Aotearoa whānui, kia noho hoki ko te reo Māori hei wāhanga matua mō te tuakiritanga ā-motu”, arā he whakatipu i te aroha o Aotearoa ki tōna reo Māori, he whakaū hoki i tērā reo ki te tuakiri o te motu. Ā, he mea nui hoki kia whakatauira atu tēnei i ā te kāwanatanga mahi.[1]  Koirā pea te ahunga mai o te whakaaro kia waihanga mai i tēnei tohu.Anei ngā raraunga o nāianei:[2]Ko te 49 ōrau o ngā pakeke o Aotearoa e whakaae ana, e tino whakaae ana rānei kia “whakatenatena, kia tautoko hoki te kāwanatanga i te whakamahi o te reo Māori i ngā horopaki o ia rā”.Ko te 35 ōrau o ngā pakeke o Aotearoa e whakaae ana, e tino whakaae ana rānei “ka pai mehemea ka kōrero Māori, ka kōrero Pākehā hoki ngā tāngata e noho ana ki Aotearoa”.Ko te 45 ōrau o ngā pakeke o Aotearoa e whakaae ana, e tino whakaae ana rānei kia “reo Māori, kia reo Pākehā hoki ngā pānui”.Ā, he nui tonu ngā mahi kei mua i te aroaro, heoi anō tā te Manatū Taonga, he whakapiki i ēnei raraunga, he whakatahuri mai i te marea kia ngākaunui ai ki tō tātou taonga, ki tō tātou reo rangatira.  Anei ētahi o ā te Manatū mahi kua mutu kē te whakarite mai, arā ko Te Tai Whakaea, ko Tuia 250.  Tēnā, e hoa mā, e tae ngākau titikaha atu ai ki te anamata me whakaū i te reo Māori ki ngā wāhi tūmatanui, koia rā ko te hononga tangata.  Tēnā, hoake tātou.  [1] Maihi Karauna: the Crown’s Strategy for Māori Language Revitalisation, 2018–2023. [2] Statistics New Zealand, General Social Survey 2016. Ka Whati a Tai ka Pao te Tōrea Te Wiki o te Reo Māori 2018Kātahi te wiki mīharo rawa atu ko tēnei Wiki o te Reo Māori. Kua kitea te hunga e iri mārō nei te manawa ki tō tātou reo tuauriuri whāioio kua rauhī mai i raro i te pepeha o te tau nei Kia Kaha te Reo Māori.Hīkoia te KōreroE hia nei ngā hīkoi whakanui huri noa i Aotearoa, e hia nei ngā tāngata e kōrero Māori ana, Māori mai, Pākehā mai, Īrana mai, Kōreana mai, Aotearoa mai i puta atu ki ngā tiriti o tēnā tāone, o tēnā tāone ki te whakanui i te reo Māori. Muia ana ngā tiriti ki ngā kōhanga, ki ngā kura, ki te tangata ahakoa nō hea, ahakoa ko wai, rere ana ngā waiata, haka ana ngā haka ki te reo Māori. Neke atu i te tekau mā rima mano tāngata i hou mai ki ngā hīkoi whakanui me te kotahi o te kī he taonga te reo nō Aotearoa, tīkina, puritia kia mau, kia ita! Tirohia ngā ataata o ngā hīkoi i tū huri noa.Nāu te rourou, nāku te rourou ka ora ko te reo MāoriI ngā marama me ngā wiki i mua i Te Wiki o te Reo Māori 2018 he rite tonu te tangi mai o te waea, te taetae mai o ngā karere i ngā tari kāwanatanga, i ngā kamupene tūmataiti, i te takitahi, i te takitini ki a mātou o Te Taura Whiri i te Reo Māori, he hiahia nō rātou kia tautoko mai i ngā mahi whakatairanga i te reo Māori. Koirā pea tētahi āhuatanga kua tino rerekē i tēnei tau, i ngā tau o mua ko tā mātou he patipati, he tonotono i te tangata, i te kamupene kia tautoko mai i te kaupapa, engari i tēnei tau ko rātou kē e kimi ana i ngā huarahi hei whakatairanga i te reo Māori, me te mea nei, i te tino hiahia rātou kia pēnā. He maha ngā mahi ngatahi a Te Taura Whiri, ko tētahi o aua mahi tahi ki te taha o Te Papa Atawhai, i hangaia tahitia ai ko te pukapuka Kia Kaha te Reo Taiao - ngā kupu me ngā kōrero e pā ana ki Te Ao o Tangaroa, Te Wai Māori, Te Wao Nui a Tāne me Te Tini a Tāne. I hāpaitia anōtia te kaupapa Kōrero Kawhe e ngā whakahaere pērā ki te kamupene kawhe a Mojo, ki ngā wāhi kawhe i ngā teihana penehīni a Z me ētahi atu toa kawhe, tae atu rā hoki ki tētahi toa i Te Āporo Nui (New York, USA).Nā māua ko Te Wānanga o Aotearoa tētahi pukapuka kupu hangarau i waihanga hei whakatairanga i ngā kupu hangarau ki te hunga e whai ana i te kaupapa Mahuru Māori. Toru tekau ngā kupu hangarau me ngā rerenga kōrero hei tautoko i ia kupu, otirā, i te hunga e hāpai ana i te kaupapa, ko te ingoa Kia Kaha te Reo Hangarau tirohia te puka i konei. Mō te hoko, i mahi tahi mātou ko te Warewhare ki te hanga kāri mā rātou mō te hokohoko, ko Kōrero Hoko, i tono mai hoki a Uber kia tautokona rātou me ētahi kōrero ki tō rātou taupānga. I tuhia hoki e mātou tētahi pukapuka iti hei āwhina i te hunga e hāereere ana i te whenua, ko Hoko Tīkiti ki te Reo Māori te ingoa. I tua atu i whakaputaina te Moko o te Tau ki tētahi pānui whakaahua me ngā kupu Ako, Whakarongo, Waiata, Pānui, Tuhi, Kōrero ki tētahi atu, tirohia ā mātou Rauemi. He maha hoki ngā whakahaere i whakamahi i te moko, ki runga pouaka whakaata, ki roto i ngā niupepa, moheni, otirā, ā rātou kōtaha ki runga Pukamata. I kaha tautokona hoki te kaupapa e Whakaata Māori ki te Reo Town, otirā ki ētahi atu whakatairanga, ā, i whakaaturia hoki ngā ataata whakatairanga ki runga pouaka whakaata, i runga hoki i ngā pāpāho pāpori, arā, Pukamata, Tīhau, Kapoata, YouTube, aha atu.Kia Kaha te Reo AtaataI pakū te rongo o ngā ataata maha i waihangaia mō Te Wiki o te Reo Māori. He mea whakatairanga i te reo ētahi i whakaputa i ngā kaitautoko o te kaupapa o te wiki, a Derek Lardelli, a Ngahuia Piripi me Kanoa Lloyd. Ko tētahi anō nā tētahi tokotoru pukuhohe he rongonui i Aotearoa nei, ko Friken Dangerous Bros te ingoa. Ko tā rātou he whakatenatena i te tangata kia kaha te kōrero Māori, ahakoa iti, ākona, kōrerotia! Anei ētahi atu o ā mātou ataata. I te wiki o te reo i whakapā mai te kamupene rongo kōrero a Al Jazeera me tā rātou hiahia kia whakaputa i tētahi ataata, ko te āhua nei neke atu i te 750k ngā tirohanga huri noa te ao. E ai ki ngā tatauranga ko te toronga o te pāpāho pāpori he 1.3 miriona ngā tirohanga ki ngā ataata nei, ka mau te wehi Aotearoa!He Reo mā te KatoaKua kaha tautokona te reo Māori e Aotearoa nui tonu. I tonoa te tangata kore mōhio kia karawhiua ko te reo Māori mō te wiki, ahakoa iti, he pounamu, ina pai ana tēnā ki a ia kia kaha ake anō tana whai. Ko te hunga i āhua māro te haere kia whāia te rerehua o te reo Māori, kia mārō tonu ake, kia mārō tonu ake. Mō te hunga kōrero kia pakari ake te kōrero, kia kounga ake te kōrero, kia tautoko hoki i te hunga e whai mai ana i tā rātou i whakatauira ai, ka mutu kia noho hei kanohi, hei tauira hoki mā tō tātou kaupapa. Ki a mātou he rite tēnei ki te ngaki māra, arā, mēnā e tautokona ana te reo huri noa he māmā ake te kōrero Māori ahakoa i hea, ahakoa ki a wai mā te hunga kōrero Māori pēnā i a tāua e whakapeto ngoi nei ki te kōrero Māori ao te pō, pō te ao. Mā te tini, mā te mano e ora anō ai tō tātou reo rangatira, e rangatira tonu ai te reo huri noa te whenua, otirā, huri noa te ao.Kia Kaha te Reo Māori ake, ake tonu atu e! Mahuru Māori ‘Kōrero Māori i ngā wā katoa, i ngā wāhi katoa’ koinei tētehi o ngā tino kōrero i a au i te kura takawaenga, i ngā tau rua tekau kō atu (auē kua kaumātua haere!) – mai i taua wā, i mahara ake ahau ‘ka pēwhea rā mehemea i tahuri rā tātou ki te whakamātau i tērā kōrero?’, Inā hoki ko te ao e noho ana tātou, he ao kōrero Pākehā, ka mutu, ka pēnei mai koe ka rere te reo i ngā hui Māori, engari, hāunga ngā kura reo me ngā hui reo, ko te nuinga o ngā hui Māori ko te reo matua, ko te reo Pākehā tonu.Nō reira, whā tau ka mahue ake nei, i hihiri aku whakaaro ki te kōrero Māori anahe mō te marama o Mahuru, ko tōku kotahi noa iho i aua rangi tīmatanga, nā wai nā wai, ka whāia mai hoki ahau e ētehi, arā ko Kapi Peita rāua ko Mikaere Paki tērā – ka mihi rā ki a kōrua e hoa mā.E mahara pai ana a au ki taua rangi tuatahi, pūnganangana katoa ana au ki te kōrero Māori, horopū ana au ki te whakaū i tāku i whakaaro ai, i tāku i kī taurangi ai, arā, kia noho mai ko te reo hei reo matua mōku i te roanga o te marama. I taua rangi tuatahi, i kawea tētehi o ō mātou hoa mahi ki tōna tūranga hou ki te kuratini o Tauranga, pai noa iho, he pōwhiri hoki, waimarie hoki i mōhio tō mātou ope ki taku kaupapa, nō reira i reira rā rātou ki te whakamōhio i ō mātou kaimanaaki i te wā o te kaputī, he aha tāku e whai nei. Mutu kau ana te kaputī kua mihia ngā ringawera, ā, kua huri mātou ki te hoki, kua whakarārangi haere te iwi ki te poroporoaki haere i a mātou, me te aha kua haere mātou ki te rūrū i a mātou e wehe atu nei, i reira kua kī mai tētehi ki a au i te rārangi ‘It was lovely to have you here today’, i reira, i rere noa taku whakautu ‘thank you for having us’, aiiii! Kua hapa!Nā, he tohu tēnā nō te tangata whenua o te reo Pākehā ki a au, ki tōku arero ki ōku whakaaro anō hoki, me te aha i ngere ahau ki a au anō, ka mutu i whakamā i te korenga ōku e ū ki tāku i tūmanako ai, heoi anō, waimarie ana i ora taku ngākau i te haerenga atu ki te toa hoko ika me te maramara rīwai rongonui o Tauranga (mōhio koutou ko tēwhea), i reira, i whakamātauhia e au te tono kai mā te reo, taku māri he kōrero Māori te kaihoko, ko te mea mīharo, nōna e kōrero ana ki a au, ka tahuri tana hoamahi e tunu kai ana, me te pātai ‘Wīare! Kāore ahau i mōhio he kōrero Māori koe e hoa!’, mea rawa ake, kua aro kē rāua ki a rāua anō, nā te kōrero Māori te take! Nā wai rā, ko ngā nama i ngā tīkiti, kua karangatia ki te reo Māori ‘Nama toru tekau mā tahi, kua rite ō kai, haramai’.I tētehi atu tau, i waea mai taku pēke, ka kōrero Māori atu ahau, ka whakautu mai tērā i te waea, kāore ōna reo, heoi, ū tonu ana ahau ki tō tātou reo, ka mutu ā māua kōrero i reira. Ka noho, ka noho, ka waea mai anō te pēke, he kaikōrero hou, engari, he kōrero Pākehā tonu, ka mutu, mutu atu i reira ā māua kōrero. Ko te tuatoru o ngā waeatanga mai, ka rongo ahau i te reo kōrero, he whēnei: tēnā koe, ko te pēke o __________ tēnei e waea atu ana ki a koe ki te kōrero, e wātea ana koe ki te whakautu i ētehi uiui? Ka ngangaro tēnā! Koia nei ngā wā ka tino rangona ngā hua.I ēnei tau nei, kua rata mai ngā kaitaraiwa tekihi, ngā hāwini i ngā wharekai Hainamana, ngā tāngata Iniana, ā, kua huri ki te whakamātau i ētehi kīanga hei tautoko i te kaupapa, me te kī a ērā rā ki a au ‘me kōrero Māori a Niu Tīreni, koinei te reo o tēnei whenua’, ko ahau hoki e kī nei, e kore te reo Māori e ora i te iwi Māori noa iho, mā te katoa o Aotearoa e tino ora ai.Kua kawea hoki e au te kaupapa nei ki Hawai’i, ki ngā Māori e noho ana ki reira, me te aha, kei reira ētehi e kawe tonu ana i te kaupapa i tēnei tau. I tērā tau, he nui ngā toa hoko kawhe i whakatairanga i te tono kawhe mā te whakamahi i tētehi whārangi kei runga nei ngā momo kawhe, aha atu hoki. Nā Tātere McLeod tētehi hui i whakarite ki Makitānara i tērā tau, me te aha, ka whakaputa a Makitānara i tēnei tau tētehi whakatairanga kei runga nei tā rātou rārangi kai ki te reo Māori. I tērā tau anō hoki, i nekehia mai Te Wiki o te Reo kia noho mai ai ki roto i te marama o Mahuru, kia hāngai hoki ki te wā i kōkiritia ai Te Petihana o te Reo Māori – ka whakamānawa hoki ahau i ngā kikopuku i roto i ngā tau, i pakanga ai, i whawhai ai, kia ora nei tō tātou reo, kia whai wāhi ai tō tātou reo ki te ao, kia ora te reo i a tātou, kia ora hoki tātou i te reo, nei taku takoha ki te kaupapa, ko te Mahuru Māori. Haere he tau, haere he Mahuru Māori, e piki haere ana ngā mahi whakaora, whakatairanga hoki i tō tātou reo Māori, ka mutu pea! Katoa ērā he āwhinatanga, kia tangata whenua anō ai tō tātou reo ki tōna anō whenua, kia kore ai hoki e noho manene, e noho manuhiri.Hāunga ērā kōrero āku, kāore e kore he nui noa atu ngā hua i ērā rā, ā, kei ngā pononga o te kaupapa nei ō rātou whakaaro, engari pea ko ētehi atu: ko te neke whakatematau (Kia ora Tākuta Rāwinia Higgins); ahakoa hoki te taumata o tō reo, ka ākona he kupu hou i ia rā; ko te kawe hoki i te reo ki ngā wāhi kāore i te kōrerotia te reo tētehi mahi nui.Kua wero mai ētehi, e mea nei, ‘hei aha te kōrero Māori mō te marama kotahi noa iho, kōrero Māori i ngā wā katoa!’, ko tāku ki tērā hunga, ka pai tēnā whakapātaritari, heoi anō, he kūwaha pai te kotahi marama nei, hei whakamāia ake te tangata, kia mārohirohi ake ai ia, kia whakapono ai ia ki a ia anō, i tua atu, pai noa iho tērā te tohutohu mai, me kōrero Māori i ngā wā katoa, engari, kaua e kōrero noa iho, whakatauiratia mai.Me mihi kūmara ahau, ki Te Wānanga o Aotearoa, nāna, kua tino horapa te kaupapa nei, e whakahīhī nei ahau ki te kī, kō atu i te 3000 tāngata i tēnei tau e kawe ana i te mānuka, tēnā hoki koe e te tuahine, Hariru Roa, nāu ahau i whakatenatena kia whērā, nōu tētehi wāhanga nui o te momohotanga o tā tātou kaupapa. I tēneki tau hoki, i āta tahuri mai Te Taura Whiri i te Reo Māori, Te Puni Kōkiri, me Te Mātāwai ki te tautoko i te kaupapa, me taku whakaaro ‘me tautoko ka tika!’, e ngā hoa o te reo Māori, tēnā koutou.Nō reira, e te ao kōrero Māori, e ai ki ngā tatauranga, ko tōna 20,000 tātou ngā waha kōrero i te arero tupuna, tēnā, whakaarotia nuitia e koutou, mehemea i puta ngā huanui i te tangata kotahi nei, e ū nei ki te kōrero i te reo Māori anahe mō te kotahi marama, ka pēwhea mehemea i ū rā tātou katoa ki te kōrero Māori?Paraone Gloyne Kupu Hou - Mahuru Mō te marama o Mahuru i whakaritea tētahi pukapuka ‘Kia Kaha te Reo Hangarau’ hei tautoko i te kaupapa o Mahuru Māori he kaupapa e whakahau ana i te tangata ki te whakamahi i te reo Māori ahakoa i hea, ahakoa ki a wai (tirohia ngā kōrero a Paraone i tēnei putanga o He Muka).He rārangi kupu tēnei o ētahi kupu hangarau me ngā rerenga kōrero hei āwhina i te hunga e waiho ana ko te reo Māori hei reo matua māna mō te marama o Mahuru. Ahakoa i whakamanahia te nuinga o ēnei kupu e hia tau ki muri, kāore tonu te iwi whānui i te mōhio ki ēnei kupu. He kupu e kaha whakamahia ana ēnei ki te reo Pākehā i te ao o ā tātou tamariki, otirā i a tātou o te tira hangarau nei.Nō reira ko te whakaaro ko te whakaatu i ngā kupu i konei kia taea ai e tātou te hunga kōrero ēnei kupu te whakamahi ki te reo Māori i ngā mahi hangarau, arā, te tuku karere, te pōhi kōrero, te tiki raraunga aha atu, aha atu. Kua raua atu hoki he hononga ki te pukapuka i mahia mai e mātou mō Te Wiki o te Reo Māori 2018. hono iarere  bluetooth horapa  viral kapomata  screenshot kiriāhua  selfie pātuhi  text pūatahanga  emoji pūrere  device raraunga  data rokiroki  storage taupānga  app  Tirohia ngā kupu hangarau toru tekau ki te puka ‘Kia Kaha te Reo Hangarau’ Kura Reo o Te Hunga Rōia Māori Te Hunga Rōia! Te Hunga Rōia!Puritia ko te reo rangatirae i a i e!Tēnā te manu aute a te Kura Reo tuatahi o te Hunga Rōia Māori ka rere, ka rewa rā ki te kōmata o te rangi, whakatata atu ai ki te huinga kahurangi e tīrama mai ana i te rangi me te manawa i te wā o te Matariki. Kei ngā whetū tārake o te ao o te ture, okioki mai rā.Tēnā te manu aute ka whītikihia ki te poupou o Ngā Tūmanako o rātou mā. Waititi e, ka tika ko koutou hei aho matua mō te manu aute nei. Pēperekōu mai, pīrere mai, kāuta mai, kura mai, i rangatira te kaupapa i a koutou.Tēnā te manu aute ka angi haere, i runga i te whakaaro nui o te toa takitini. Kei te kāhui tautoko, kei Te Puni Kōkiri, koutou ko Te Mata, ko te Southern Trust, ko Te Tumu Paeroa, ko te One Foundation, ko Kahui Legal, ko Tukau Law, ko McCaw Lewis, ko Kayes Fletcher Walker - mokori anō kia rere ngā mihi. Nā koutou rā ngā paihau o te manu aute nei.Tēnā te manu aute ka whakapāho i te tōmina nui o te tini o te ao ture ki te reo Māori, kia piki ake te kounga, kia nui ake te kitenga, te rongonga, i ngā mahi o ia rā. Koia i muia ai te marae e te rau tangata, rōia mai, kaiwhakawā mai, Māori mai, tauiwi mai, ahakoa ngā tini ākinga o te wā.Tēnā te manu aute ka korikori, ka tākaro i te kōhengi o te noho tahi a ngā ākonga me te kāhui kaiako, ko Tātere MacLeod, ko Tai Ahu, ko Hēmi Kelly, rātou ko Karena Kelly, nā rātou i matapaki ngā tini āhuatanga o tō tātou reo e whai pānga ana ki te ao o te ture.Tēnā te manu aute ka titi ki te rangi tūhāhā, he mea kawe e te kauhau a te manu tāiko, a Justice Joe Williams, i te pō whakamutunga o te kura. I taringa rahirahi te katoa ki ana kōrero mō te huarahi kua takahia e ngā whakatipuranga o mua, tēnā me tana pīkautanga, tēnā me tana whawhai nui hei oranga mō te iwi Māori, me tana whakapātaritari kia āta whaiwhakaarotia te kawenga me te tohe nui a te hunga rōia Māori o nāianei i te wā ki a rātou.Tēnā te manu aute ka kumea, kia hoki mai ai ki te whenua, ka āta tākaihia mō te wā nei e ngā kaiwhakahaere o te kaupapa, e Piripi Winiata rātou ko Lee Belk ko Alana Thomas. Tāria te wā e pupuhi mai anō te kōhengihengi o aroha nui ki te reo, e rewa anō ai te manu aute nei, e kitea anō ai e te hunga rōia e mātai ana i te pae o te rangi, e whanga ana ki tana karanga.Tēnei te manu aute o te Kura Reo o Te Hunga Rōia Māori ka tau.Karena Kelly Maimoatia te reo E kui mā, e koro mā i te pō, tēnei rā tā koutou mokopuna e waha nei i ngā taonga i waiho mai i a koutou hei kawenga mā mātou, mā ngā uri, ki anamata. Waiho mā muri nei koutou e mihi, e tangi. Haere ki ō koutou hawaikitanga, ki ō koutou waikanaetanga. Kāpā ia nei he peka tītoki te tangata. Tihe mauri ora.E ora nei tōku mauri, i tōku reo Māori. E haumaru nei ahau i tōku ao, i ōku tikanga Māori. Ka mutu, ao noa, pō noa, ko tētahi o ngā mātāpono o tōku ao kia maimoatia te reo.Kia hoki, kia auraki ā-huatau ki te orokohanga mai o tōku reo Māori. Whānau mai te manu nei ki te ao mārama ka whakatau ōna mātua kia whakapakeketia a ia i te mātotorutanga o te reo me ngā tikanga Māori. Me kore ake ōku mātua i Māori ai tōku ao.Mana TamarikiKo te hōkaitanga tuatahi tēnei ōku i te ara o te reo Māori. Ko te oroko pīkaritanga tēnei ōku i te ao Māori. Nōku e pīpī ana i te kōhanga reo, ka whāngaihia, ka māngaia mai te reo, ka whakaakona ahau ki te kōrero, ki te waiata, ki te ruruku i ngā kai, otirā, ki te mahi tahi. Ka whai huruhuru te manu nei ka huri hei pīrahoraho, ā, ka tau ki te kura. I reira ka whakaakona ahau ki ngā āhuatanga huhua o te reo me ōna tikanga, arā ngā pūrākau, ngā pakiwaitara, ngā mōteatea, ngā ngeri, ngā haka, otirā, ngā mahi a Hine Rēhia, a Tāne Rore. Nāwai, ā, ka tipu ngā huruhuru. Ka pakari ngā parihau o te manu nei, ka huri hei pīrere, ā, ka tiu ki te wharekura. Ka rongo i ngā hau angiangi, i ngā hau pūkeri o te ao mātauranga. Ka whakamātautauhia ahau i roto i ngā āhuatanga o tōku ao Māori. Ka whakakīa taku kete mātauranga ki ngā kupu hou, ngā whakataukī, ngā kīwaha me ngā kīanga. Ko ēnei momo tūāhuatanga katoa. Eaoia, ka whakatōkia ngā mātāpono o te aho matua ki roto ki te whatumanawa o tēnei manu. Nā Mana Tamariki tōku korowai i whatu, heoi anō tāku he tāniko kau.Te Ao WaiataKa puāwai te manu nei i Mana Tamariki, ā, ka puta hei raukura mō te iwi. Ka takahia atu rā te tiritiringa o te reo ki ngā rangiwhāwhātanga o te ao. Ka hoka te manu, ka tau ki whenua kē. Ka rongo i ngā reo o iwi kē, ka kite i ngā hanga o ahurea kē. E toru tau ka pahemo, ā, ka mātao haere te ahi o te ao Māori, o roto i a ia. Te Māori ai hoki, ka waihape te manu ki tōna kōhanga. Te Pīnakitanga ki te Reo Kairangi ki Tāmaki Makaurau Te Panekiretanga o te Reo Māori 2017 te tau ka puta te manu i te hāneaneatanga o tōna kōhanga, ka tukua te miro kia rere ai ia ki te wao nui o te ao Māori ki te kai i te kai mārō. Ka rokohina atu rā ko Te Pīnakitanga ki te Reo Kairangi ki Tāmaki Makaurau, ko Te Panekiretanga o te Reo Māori anō hoki. Ka whakangungua ki te tūmatakuru, ki te taraongaonga, me te aha, i te ākinga mai o te kōrero, “Ko kūare ki rāhaki, ko mōhio ki runga.” E Tā Tīmoti, ko hapa i whakatikaina, ko pōhēhē i whakarērea, ko whakaputa mōhio i whakangongohia, me kore noa e kikoha ai te mata o te arero Māori, e whitawhita anō ai te ahikāroa.MaimoaMai i te tau 2016, ā mohoa nei, kua noho te manu nei hei reo korokī i te kāhui manu waiata o Maimoa. He pōkai tēnei i rāngai mai i runga i te aroha nui ki te reo Māori, otirā, ki ngā mahi waiata. Ko Maimoatia te waiata tuatahi i puta i a Maimoa, me te aha, 1.8miriona ōna mātakitanga i Tiriata (YouTube). Ka tau te kāhui manu nei ki te hui ahurei nui o te motu, ki One Love, i tēnei tau nei, ā, ka waiatatia a Maimoatia. Ko te hirahiratanga o te rā, ko te rongo i te minenga, tekau mā waru mano tāngata, e waiata tahi mai ana i te kōrihi o te waiata nei. I taua wā tonu ka mōhio ahau, ka ora te reo Māori i roto i ngā mahi waiata.2017 ka puta anō i a Maimoa tētahi waiata, ko Wairua tōna ingoa. Koinei te waiata i tino āmiomio i te nuku o te whenua, huri noa i te ao. E 5.8miriona ōna mātakitanga i Tiriata, ā, i riro i a Wairua ngā mātakitanga nui katoa o Aotearoa i te tau 2017. Ko te tānga manawa o tēnei rongopai, ko te mōhio, he reo Māori katoa te waiata, me te aha, ko tō tātou reo Māori tēnei e horapa nei i te marae ātea hou o te Māori, arā, i ngā pae pāpāho pāpori.Maimoa MusicKoia nei ko te pae tawhiti, arā, ko te tūnga mai o tētahi whare āhuru hei tāwharau i ngā manu waiata Māori huri noa. Nau mai, haramai rā ki Maimoa Music. Tēnei rā mātou te mātātahi e maimoa ana i tō tātou reo mā roto mai i ngā mahi e kaingākau nuitia ana e mātou, koia rā, ko ngā mahi waiata.Kāti anō koutou kia mihia, kai te taura e whiri i tō tātou reo Māori kia renarena ai, kia kikī ai hoki te taukaea Māori. Ko te koekoe a te Tūī e mihi atu nei, kai aku rangatira.Hei te tau tītoki,Tawaroa Kawana Ahorangi He Reanga Hou E mārama ai te tangata ki te karamata o te tihi maunga me hoki ia ki ōna pūtaketake ki te āta wānanga. Koina mātau. Ko te kaupapa o Ahorangi i whānau mai ki te ao mārama e toru tekau atu tau i mua. Nā tōku pāpā tēnei kaupapa i hahu i te ao tahito, ka whakahoutia kia hāngai ki ana reanga. Ko te kaupapa ko te whakatipu i tētahi huinga tāngata e pupuri kau ana ki te kawa tahito o rātau mā. Ko te Kawa Aroha tēnei. Nāna mātau i whanake ai ki te kauhanga nui o te rangi i whakatakotohia e tōku pāpā hei takapau wharanui ki te poipoi i te nī o te tangata otira i te kura o ana tamariki. Ko te taha ki tōku māmā nāna i kuaka mārangaranga ai te mauri o tō mātau whare. Nā roto i tana poipoi i te nī o te kākano i rere te auahi o tōna ahikā ki Te Tihi o Manono ki te titi i te whenua o Te Toi o ngā Rangi ki te hū o Te Whare Atua Tangata.Ko te urunga mai tēnei o Te Whare Atua. I whakatauria ko Te Whare Atua tō mātau tūāpapa hei rongoā mō ngā mate nui o te ao hurihuri e haukoti ana i te tipu o te tangata hei tangata aroha. Ko te whakakotahitanga tēnei o Rangi rāua ko Papa i puta ai ki te ao he tangata, he tipua, he tahito, he atua. I whakapetohia ō mātau ngoi ki tēnei whakapapa o te whakaaro mā roto i ngā pakiwaitara o te Orokohanga. Kei reira anahe ngā kōrero mō tō tātau timatanga nā ngā mātua tīpuna i kī. Kei roto i ana kōrero ngā whakautu ki te pātai nui o te tangata; ko wai ahau, nō hea ahau, nā wai ahau, he aha ahau? Ko te hua he uri whakaheke e pupuri tonu ana ki te ōhākī nui a ōna mātua tīpuna. Ko te whāngai i te ao ki te ora otirā ki tōna Kawa o Te Aroha. Ko te Aroha te kaiwhāngai o te Mauri. Ka nui te Aroha, kua nui te Ora. Mauriora!Ko te reo i kawe i te kaupapa nei i ōna rā punua he reo Māori kōhangahanga arā te kōhangahanga o te oro o te orokohanga. I pēnei ai i te mea kāore i tōku pāpā te reo Māori, he reo kōhangahanga noa iho. Ko tana reo tuatahi kē ko te reo Pākehā. Nā reira e rua ōna reo. Ko ngā kupu Māori i mōhiotia e ia kātahi, ko te reo Pākehā ka rua. Ahakoa ia tēhea reo i kōrerotia, ko te rite tonu o te mārama. Ka pahawa ngā tau ka rite tonu te tipu o te reo Māori ki roto i a mātau. Nā tērā whanaketanga ka tuwhera ngā tatau o te ao tūroa me ana paerangi atu ki te ao i moemoeātia e rātau mā.Ko te mahi o te reanga hou o Ahorangi he whakamārō atu i tōna kawarito e huhua ai ana kawamahiti. He whāngai i te hau tapu o ngā mātua tīpuna e puawai mai ai he tangata aroha nui ara he tuahangata ara he atuatangata. Ko te mahi o tō mātau whānau he nuku ngātahi. E kore tēnei kaupapa e oti i te kaha o te takitahi engari ki te whakakotahitia te kaha o te takitini ka ea i reira. Ko te whakapapa tēnei - ko te mārama o te katoa. Ko ngā tohu nui ēnei o te ao Māori, o te ao tīpuna, o te ao o Hawaiki rā anō. He mauri kotahi tātau e tūhono ana ki ngā mauri mano tini katoa o te ao. Ko Rangi ki runga, ko Papa ki raro, ko tātau ngā uri ki waenga nui. Ka nui.Te Ahorangi Winitana Te Panekiretanga o te Reo Nō ngā rangi tata tonu nei tonoa ai ahau kia tuhi kōrero mōku anō hei whakaawe i te hunga rangatahi. Kāore au i pai ki tēnei whakaaro heoi anō mēnā tētahi ka whakaawetia e ēnei kōrero āku, he pai ake pea tērā i te kore, nē hā? Nō reira . . .I whānau mai ahau i te iwa tekau mā rua, ā, nā ōku mātua ahau i tuku ki te Whare Kōhungahunga o Ahumairangi. Koirā tētahi o ngā kōhanga reo o te Whare Wānanga o Wikitōria. Nōku te waimarie i whai wāhi atu ahau ki te kaupapa o te Kōhanga Reo.Ka rima tau taku pakeke, ka uru atu ahau ki te Kura o Ōtari. E toru ngā wāhanga o te kura nei. Ko te wāhanga Montessori, te wāhanga auraki me te wāhanga reo rūmaki. Katoa taku whānau i uru ki roto i te wāhanga reo rūmaki, ā, i noho ki reira mō te katoa o te kura tuatahi.I te tau 2005 ka whai au i ngā tapuwae o aku pāpā, ka tīmata ki Te Aute Kāreti. I konei ka poipoia taku ngākaunui ki te reo Māori, ka kite hoki ahau i te ao e whanga ana ki te hunga, pēnei i a au, e hīkaka ana ki te whai i te reo Māori ki tōna teiteitanga. Nō te tau i mua i huakina ai ngā kuaha o Whakaata Māori, ā, ko te tauira o mua o Te Aute, ko Julian Wilcox tētahi o ngā mata rongonui o Whakaata Māori. Katoa mātou ko ōku hoa i pīrangi ki te whai i ōna tapuwae, me te aha me mihi ki a ia i te mea i rite tonu tana hokihoki mai ki te kura ki te akiaki i a mātou, ki te tautoko anō hoki i ngā tini kaupapa o te wā.Ka mutu taku rima tau i Te Aute, ka hoki ahau ki ōku mātua, otirā ki te Whare Wānanga o Wikitōria ki reira ako ai. I konei ka whai au i te tohu paetahi me te tohu hōnore i roto i te reo Māori. Nōku i te whare wānanga i te mahi hoki ahau i te Reo Irirangi Māori o Te Ūpoko o Te Ika hei kaipāho. Nōku te whiwhi i tūtaki au ki ētahi tino kaiwaiata o te ao Māori.I tino hiahia ahau ki te whakapakari i taku reo kia rite ki te hunga pēnei i a Te Manahau mā, nō reira ka rēhita au mō tētahi kura reo i toku hau kāinga, i Te Matau a Māui. Nā Ngāti Kahungunu Iwi ngā karahipi i tuku mai - nō mātou te hōnore nui. I tēnei kura reo i tuwhera ōku whatu ki te ao whānui o te reo Māori me ōna āhuatanga katoa.Ka rere te wā, ka pōhiritia ahau e Te Panekiretanga o te Reo Māori. Kāore au i tino mōhio ki te kaupapa nei heoi e ai ki ngā kōrero a ōku hoa, kāore he wānanga i tua atu mō te whakamātau i te kounga o tō reo. Mutu ana te wānanga tuatahi, i tino mārama ahau ki tā rātou i whakapae ai. Ka mutu ngā wānanga, ka puta te ihu, ka tau te mauri (āhua tau nei).I ēnei rā he kaiwhakaako reo Māori ahau ki Te Ūranga Waka (te wāhanga Māori o EIT). He rite tonu taku āwhina i te hunga pēnei i a Tātere MacLeod me ngā kaupapa whakarauora reo a Ngāti Kahungunu. Kua tū ahau hei māngai mō tōku iwi, mō Ngati Kahungunu ki te Koroneihana. Nō taua wā i ū a Ngāti Kahungunu ki tā mātou i whakatau ai, arā kia tū ko tētahi tangata āhua rangatahi nei hei kaikōrero mō te iwi, hei kaipupuri hoki i te mauri o te iwi i mua tonu i ngā iwi o te motu.Kei kīia au he kūmara, e ōku kaiako me ōku hoa, ko ōku pūkenga he mea whāngai e rātou kia puāwai ai i roto i ngā tau. Nā rātou ngā āhuatanga o te ngākau whakaiti i whakatinana hei whaiwhai ake māku. E kore rawa aku mihi e maroke i te rā, e puehuehu rānei.A kāti, kia hoki atu ki te take i tuhia ai ēnei kōrero. E te hunga rangatahi, kua roa te iwi Māori e mea ana ko tātou ngā rangatira o āpōpō. Nō reira me kaha ake tā tātou whai kia rangatira te āhua o ngā rangatahi āpōpō. Me timata i te rā nei, ka whati te tai ka pao te tōrea. Ki te waiho mō āpōpō, e kore tētahi paku aha e hua ake i a tātou. Kei roto i a tātou ngā te toto rangatira, waihoki whakamanahia! Hoatu tō katoa, ahakoa te kaupapa. Ko te hoariri o pitomata, ko hāneanea. Koirā noa iho tāku. Ko te ao kei mua tonu i a koe, ko tāu he kapo ake.Petera Hakiwai Kaiwhakamāori He aha rā te hua o te kaiwhakawhiti reo i te ao hangarau nei? Kāore e kore, kei te haramai te wā, me tuku kē mā te mihīni ngā kōrero e whakamāori. He tere, he hāngai, he mārama ngā kōrero – he māmā ake hoki pea te utu. E whakaae ana koe?Ki te tiro whakamuri tātou, ahakoa ngā piki me ngā heke o te reo Māori i roto i ngā tau, kei reira tonu ngā kaiwhakawhiti reo. Ko Tūpaia te kaiwhakawhiti reo rongonui nō te wā o te taenga mai o Kāpene Kuki. He huhua ngā rangatira o Ngāpuhi, pērā i a Pūmuka, i tū hei kaiwhakawhiti reo mā ngā mihingare Pākehā o taua wā. Otirā, ehara i te mea he Māori anake ngā kaiwhakamāori. Nā te mihingare nō Ingarangi, nā Wiremu Wiremu te pukapuka karakia Te Rongo Pai i whakamāori. Ko Te Karuwhā tētahi Pākehā e mōhiotia ana mō tana whakamāoritanga o te Tiriti o Waitangi.Whai muri mai i a rātou, ko ngā kaiwhakawhiti reo o te Kōti Whenua Māori, o ngā momo whare pāremata tae noa mai ki a mātou ngā kaiwhakawhiti reo o ēnei rā. He kaiwhakawhiti reo mō te huhua o ngā kaupapa i roto, i waho hoki o Aotearoa.Nui atu i te 200 tau tēnei mahi e haere ana i tēnei whenua, heoi, kua tino huri te ao ināianei, arā, kua hāoa tētahi wāhi nui o ngā tūranga mahi o te ao e te hangarau. Āe rānei, ka riro hoki ngā tūranga o te kaiwhakawhiti reo ā ngā tau e heke mai nei?Kei te tika pea taua kōrero mēnā he whakawhiti kupu noa iho te mahi a te kaiwhakamāori, engari, kei te mārama te iwi reo-rua, (ahakoa te reo) ehara i te mea kei te whakawhiti kupu noa iho mātou.Ahakoa te aronui o ētahi ki te tika o te takoto o te kupu, ki a au, ko tētahi o ngā pūkenga nui o te kaiwhakawhiti reo ā-waha, ā-tuhi anō hoki, ko tōna mārama ki te horopaki, ki te kounga o te kōrero e whakamāorihia ana e ia.Kei te mōhio rānei koe ki te waiata 'Twinkle Twinkle Little Star' i te reo Māori? Ki te whakauruhia atu aua kupu ki roto i te Google Translate ka kore koe e kite i ngā kupu a te waiata tamariki e arohanuitia ana e tātou katoa. Nā te aha? Nā te mea, ka kite te mihīni i te kupu anake, kāore e taea te toro atu ki ētahi atu momo mōhioranga hei whāngai i tana whakamāoritanga o te kupu. Kei te toro atu te kaiwhakawhiti reo ki ōna mōhioranga mō te ao whānui, kaua ki te kupu anake. He tino kaiwhakarongo, he kairangahau, he kaipānui, he kanohi hōmiromiro hoki te kaiwhakawhiti reo. Me mārama ia ki ngā whāinga a te kaitono whakamāoritanga, me rangahau, me pānui, me tuku pātai i ngā wā e tika ana, e puta mai ai he māramatanga mō te whānui o te kaupapa me āna mahi.Hāunga ngā pūkenga motuhake o te kaiwhakawhiti reo, he wā anō, me whai whakaaro te kaiwhakamāori ki ngā tikanga, ki te mātauranga me ngā kōrero tuku iho a ngā mātua tīpuna e rangona mai ai te wairua Māori i roto i āna mahi.I tēnei wā, kāore i te rorohiko ngā pūkenga katoa o te kaiwhakawhiti reo. Kāore e kore, ka whanake haere tonu te ao hangarau i roto i ngā tau—ka mātau ake te rorohiko ki te mahi whakamāori. Mēnā ka nui ake ngā whakamāoritanga i roto i te ao i runga i tēnei āhuatanga, he aha hoki te hē o tēnā?Hei tā te kōrero, kei te takiwā o te 40 ngā kaiwhakamāori e mahi ana hei kaiwhakamāori i Aotearoa i tēnei wā. Mōku ake, kāore au i te āwangawanga mō te rironga o taku mahi i te rorohiko, ki a au, ko te take nui tonu mō te reo ko te tokoiti o te hunga e kawe ana te reo i roto i ngā mahi o ia rā. Ki te kore te reo e pīrangitia, ki te kore e kōrerohia, e tuhia, e pānuihia ko te pātai nui i roto i a au - he aha hoki te take o aku whakamāoritanga?Stephanie Tibble He kohinga mai i Te Puna Mātauranga o Aotearoa 1842 He pānui hokohoko mai i te tau 1842, he nui ngā kupu Ingarihi kua whakawhitia. He rereke ētahi takotoranga reta!NEW ZEALAND GAZETTE AND WELLINGTON SPECTATOR, VOLUME III, ISSUE 131, 9 APRIL 1842WakarongoE nga tangata Māori ko taku korero tenei kia koutou e nga tangata katoa o Poneke he tini ano aku taonga hei hokohoko ki nga tangata maori he taonga paipai kauotira me haeremai ano koutou kia kite i te painga o nga taonga he tangata hoko pai au kia koutou oti kia pai to koutou wakaaro kia au ko taku pai me hoko oku taonga ki nga tangata maori kia wai taonga ai ratou.Heoi ano aku korero kia koutou.Na tou koutou koa,Na Te Raeana.Paraikete, kareko, hate, koti, tarautete, potae, Hekepa, pihi kaone, hopi, he papa, he huka, He Marara, he hehu, he kutikuti, he pu maori, he tupara, he kohua, he akitiwa, he horo, he koroku, he kaone kua oti te tui, he wakaata, he harare, he nahe kopi, he matau, he tarete, he ngira, he poura, he himu kaukau, he raiti mo nga ware, he mangamangu, he pepa tui tui me nga pene, he pukapuka ma, he himene maori, he pukapuka ui, he takotora nga paura, he taukawe hota, he karaone, he ho, he patiti, he titaha, he kapu, he kani o ra matou, he kumekumu, he hama, he purupura, he kuku, he raka me te ki me te inihi, he paewaka, he paipa, he tupeka, he raihi.Ki a rongo koutou ko nga ingoa enei o nga taonga katoa.Waikoukou Poneke, Epiri S, 1842  Ngā mihi o te aromahana Putanga 7(4) | Kōanga 1994 | ISSN 0114-6017NGĀ MIHI O TE AROMAHANATēnā rā tātou i roto i tēnei kaupeka hou e popore neite ngākau kia ngāwari noa ake, kia ranea noa ake, kia pāruhiruhi noa ake i ngā marama ka hori ake nei (ā, kia mākū noa ake mena ko Tāmaki tō kāinga noho.) Otirā ka pēnei ake te kōrero me te mōhio anō e kore e pā mai ngā āhuatanga papai anake; ka haere kōtui ko ēnei me ngā āhuatanga whakatakeo, whakapōrearea i te noho a te tangata. Heoi anō mā te rongo iho i te hōhā, i te kaniawhea i ōna wā anō, ka tino mōhio te tangata kei tēnei taha tonu ia o te oranga; waihoki, ā te wā e kore ai e pā mai tētahi āhuatanga kino kotahi, ā te wā e ngaro atu ai te kiri ki tua o rongo kino, hei reira kē pea tino mānukanuka ai te ngākau! Engari ahakoa tonu, mā te aha i te tūmanako, i te kūwata kia tau mai te rangimārie, te uruhau, te tōnuitanga ki ngā tōpito katoa o te ao i tēnei kaupeka, ā, haere ake nei. Mā koutou tonu e kite iho kāore anō kia whakatinanatia ētahi o ngā whakaaro i puta i a koutou mō te āhua ki te Muka, e matomato ake ai tēnei ngakinga a mātou (arā, kia nui ake ngā momo kai o roto: he whakaahua, he kaituhi hou, he kaupapa kōrero hou, me ētahi atu āhuatanga e wana ake ai ēnei maramara kōrero ki tā koutou nā titiro). Engari ehara i te mea kua kore te Taura Whiri e pīrangi kia uru mai he momo kai hou ki te Muka. Ko te mate kē, ko te tokoiti o ngā kaihetiheti i roto i tēnei māra. Heoi anō rā, ko te kōanga tonu te wā tika mō tēnei mahi, mō te rumaki hua whenua, nā reira i tika anō pea tā mātou takaroa kia eke rawa nei ki te awe kāpara, kātahi anō ka takatū ki te ngakingaki i tā mātou māra. Ko te tikanga hei tēnei raumati nei kitea mai ai ōna tohu e pihi ake ana, ki te tika tā mātou ahuahu i tēnei pito one.aromahana - kōangapopore - tino hiahiaranea - makurupāruhiruhi - pakihaere kōtui - haere ngātahiwhakatakeo - whakahōhākaniawhea - pōuri, ririmānukanuka - āwangawangakūwata - wawatauruhau - koatōnuitanga - te tino oranga tinanangakinga - māramaramara - pitopitoawe kāpara - kōangangakingaki - tiaki māra Kua tau te tau, kua tau anō te reo Māori Tēnā rā tātou katoa. He nui ngā āhuatanga papai kua puta atu i ngā wiki kua hori ake nei.Te Ūpoko o te Ika Wellington Mayor Justin Lester Ka mutu pea te mahi a te DomPost! Nō te 14 Pipiri 2018 i whakaterea ai te ingoa hou o te niupepa ki Te Pūrongo o Te Ūpoko o te Ika, ahakoa kāore i āta kīia, te āhua nei ka mau tonu tēnei moko tae noa atu ki te mutunga o Matariki. E ai ki ngā etita “he nui ngā momo āhuatanga o te whakawhitiwhiti whakaaro, kōrero engari mēnā kei te kōrero tēnā i te reo o tēnā, tēnā i te reo o tēnā – ahakoa tapepe, ahakoa tio, ahakoa kāore i te tino eke – kātahi te tīmatanga pai ko tērā”. He pērā hoki ngā whakaaro o Te Taura Whiri i te Reo Māori, nei te kupu whakamiha ki a Stuff, nōna tēnei whakaaro nui mai ki ngā mahi whakarauora reo Māori. Me pēnei te kī ko koe ki tēnā kīwai o te kete ko au ki tēnei kīwai ka haere tahi tāua. Together we stand: why The Dominion Post has a te reo Māori mastheadTe Kaunihera o Te Whanganui-a-TaraHeke mai ki Pōneke. Kua puta te karanga a Te Kaunihera o Te Whanganui-a-Tara kua whakatau kia tū a Pōneke/Te Whanganui-a-Tara hei tāone matua reorua mō Aotearoa, i mua i te tau 2040. Nō te 14 Pipiri 2018 i whārikihia ai tā rātou kaupapahere reorua hou e kīia nei ko Te Tauihu. Nā ngā mana whenua a Taranaki Whānui ki Te Ūpoko o te Ika, a Ngāti Toa hoki te kaupapa i whakarewa ki ngā tari o te kaunihera i Te Whanganui-a-Tara. KI tā Justin Lester te Koromatua o Pōneke “Ki a mātou o Pōneke he taonga te reo Māori, ā, he tino take ki a tātou, ki tō tātou whenua, ki tō tātou tāone hoki. Koia kei te hiahia mātou kia tū a Pōneke hei tāone reo Māori. He taonga te reo, nō reira me rauhī, me poipoi kia tipu, kia rea” Nā te ringa raupā a Jill Day (Ngāti Tūwharetoa) te koromatua tuarua o te kaunihera tēnei kaupapa i manaaki, i pīkau ki tōna otinga. Tūmeke Pōneke, koia kei a koe!Ngā Tohu Reo MāoriHei te 23 o Whiringa-ā-rangi 2018 ka tū Ngā Tohu Reo Māori. Whāia tēnei hononga ki te roanga atu o ngā kōrero.Mahuru MāoriHei te Mahuru o tēnei tau 2018 ka whakahaeretia anōtia e Te Wānanga o Aotearoa tā rātou kaupapa Mahuru Māori. He kaupapa i hua ake i a Paraone Gloyne i te tau 2014, arā, kia kōrero Māori te tangata mō te roanga atu o te marama o Mahuru (Hepetema). E mea ana te kōrero “He hiahia nō Paraone kia rangona whānuitia te reo, e puta hoki ai ki te ao o te ia rā”. Ka mau te wehi! Tautokona, whakanuia tēnei kaupapa, haere ki tā rātou whārangi ipurangi kia kitea te roanga atu o ngā kōrero. Te Wiki Reo Māori, Te Hīkoi Reo MāoriĀ te Mahuru ka whakahaeretia e Te Taura Whiri i te Reo Māori tērā o ngā kaupapa nui, arā ko Te Wiki o te Reo Māori 2018. He nui ngā mahi mā ngā tamariki hei taunaki i tō tātou reo, arā, te hīkoi whakanui i te reo Māori i Pōneke nei, o roto (hoki) o Rotorua, o Tūranga, ki Tāmaki-makau-rau pea, i wāhi kē atu hoki, ā, me ngā mahi whakatairanga, whakarauora i tō tātou reo.Nā reira e te iwi ka nui te mihi, ka nui hoki te aroha ki a koutou katoa, kua tau te tau, kua tau anō te reo Māori. Kia ora tātou. Te Taura Whiri i te Reo Māori Ko 1987 te tau ka kī te ture kua tū te reo Māori, i te taha anō o te reo rotarota, hei reo mana mō tēnei whenua o Aotearoa. Koinei anō hoki te tau i tāraia ai, i whakaterea anō ai hoki, te waka o Te Taura Whiri i te Reo Māori. Ko ōna kaihoe i te uakitanga ko Tā Kīngi Matutaera Ihaka, ko Kahurangi Katerina Te Heikōkō Mataira, ko Anita Moke, ko Tākuta Ray Harlow, ā, ko au.I ā mātou hui tuatahi tonu ka toko ake te whakaaro kia kimihia mai he tohu mō mātou, ā, nā te wahine o te ao toi, nā Te Heikōkō, ka oti mai ko te tohu e whakamahia tonutia ana i te wā nei. He taura kua whiria, e whakaari ana i te ingoa nā Te Ātirīkona, nā Tā Kīngi i tapa, i runga anō i tōna whakapono ko te reo te rāhiri whiriwhiri i ngā āhuatanga o te ao Māori, mai i te marae, ki te ao haka, ki te iwi whānui, arā, ko te reo te tūāpapa, ka kore tērā ka memeha haere noa iho ngā āhuatanga o te ao Māori.Nā, hei pānui ki te ao Māori e aha ana mātou, he aha ā mātou whakatau, he aha ngā kaupapa here ka puta, ka takoto i tētahi o ngā kaimahi o taua wā rā, i a Tākuta Jeffrey Waite, te whakaaro me tā he puka hei tuku ki te marea, ā, tapaina ana te puka nei ko “He Muka”. Ko te tangata nōna te whakaaro nei he Pākeha, ā, he mea tapa e mātou ki te ingoa o Te Mauritau i te mea he tangata e kore rawa atu e rere te mauri, e pōnānā kurī noa iho rānei. Ka mutu, he tangata kōrero Māori.Ko te mahi nui a tēnei puka he whakarārangi i ngā kupu hou kua kitea mai e mātou, i ngā kupu anō hoki o te ao tawhito kua roa e kore e whakamahia ana engari kua kite mātou ka hāngai tonu ki te ao hou. I noho tonu koinei taku whāinga matua, he whakapono rawa atu nōku e moumou ana te mahi a te kupu, ā, kia mutu noa iho te tiki pokanoa i te kupu mai i te reo Pākehā engari tirohia me kore noa e tūpono kei te reo tonu te kupu e hiahiatia ana.He nui te riri mai o te ao Māori engari hei aha atu māku ō rātou nā riri. E pērā tonu ana i te mahi a te kupu kāore rātou i te mōhio e whakamahia ana e te hunga kōrero Māori o te wā nei. Engari ahakoa pēhea he kupu mai nā te ao Māori. Heoi anō tā te hunga whakahē he haere ki te papakupu a Wiremu ki reira wherawhera ai i ngā whārangi ki te kimi i te kupu kāore nei rātou i te mōhio.Kei te kī ētahi kaumātua o te wā nei kua kore te reo Māori i Māori engari ko au kei te kī e Māori kē noa ake ana i te reo e kōrerotia ana e te nuinga o rātou. Kua tae tātou ki te wā o ngā reanga kāore i tipu mai ko te reo Māori te reo matua, ā, rangona ana tērā i runga i ngā marae, i ngā huihuinga kia tū mai nei taua hunga ki te mihi, ki te kōrero.Engari anō te reanga kōrero, te reanga ū ki te reo Māori o te wā nei, e whānui ana te mōhio ki te rerenga o te kupu me te whakamahinga o te kupu. Ka ora te reo i tēnei hunga ahakoa tō rātou tokoiti, kei māharahara noa ki te tokiti engari anō rā tērā i te korekore!Ā kāti, e Te Taura Whiri i te Reo Māori, tākiritia tō wepu, ākina te iwi kia tahuri mai, kauhautia te rongo pai o te reo koirā hoki koe i whānau mai ai. Whakatauiratia mai i konā te mana nui o te reo kia whai tikanga ai te kōrero:Tōku reo tōku ohoohoTōku reo tōku māpihi maureaTōku reo tōku whakakai marihi.Kai Marihi He oranga reo, he oranga tangata Nau mai, haere atu ēnei kupu i runga i te hau o te whakaaronui ki ō tātau mate huhua o ngā tau ka hori nei, otirā rātau te hunga kōrero Māori i te wā e takatū haere ana i ngā pā kāinga o ngā momo kaupapa whakamahi i te reo Māori.  E tangihia tonutia ana ko ngā wahakī, ko ngā kaihautū o ā tātau kaupapa nui me ō rātau nā momo reo; ko ōku anō i taku tamarikitanga; arā, ko Moni Taumaunu, ko Joe Tuhiwai, ko Tīpene Ngata me tōna tuahine a Mate Kaiwai, ko Tame Te Maro, ko Tuahine Hauraki, ko Apirana Mahuika, ko Te Kapunga Dewes; ā, ko Wiremu Parker, ko Ruka Broughton, ko Murumāra o nā tata nei.  Inā anō ngā reo o Te Taura Whiri kua ngū; te reo whakatika o Miria Simpson, te reo pao o Anita Moke, te karakia a Matutaera Ihaka, te ngāwari o Erima Hēnare, ko te momo tonu o te tangata kua riro, haere, whakangaro atu. Kia tīkina atu ngā kupu a Ngoingoi e mea ana, ‘Ka noho au i konei ka whakaaro noa.  Me pēhea rā te huri a te ao katoa…’ hei wāhi ake i tēnei kōrero āku.  Nā te aha ahau i tō mai ki tēnei takiwā tonu nei?  He uri mātau ko aku tuākana, tuāhine hoki nō Ngā Tamatoa i kīia ai ‘He toto heke, he tīpare here ki te ūkaipō’ arā, nō ngā mōrehu o te rua tekau mā waru i hoki ora mai i te pakanga tuarua o te ao me ngā āhuatanga ka mau i a rātau me ō rātau whānau tae noa mai ki tēnei wā.  I tipu mātau i roto i te mahi; mahi kai, mahi pāmu, mahi aha rā hei oranga mō mātau.  I tipu anō i roto i te ao i aro nui ō mātau mātua ki te whai i te huarahi mātauranga Pākehā, nā ko te reo Pākehā te reo matua o tō mātau kāinga, hāunga anō tō rāua reo ki a rāua.  Nā te aha rā i paepae aku taringa ki ngā waha kōrero Māori o taua wā, ngā pakeke, he hiahia nōku ki te whai i tērā reo ōku.  Heoi ka nui ngā mihi ki tōku tino kaiako reo, ki a Hoani Waititi me ana kaiāwhina e toru, ko Rangatahi 1, 2 me 3.  Nā rātau ahau i ako ki te reo Māori, tae atu hoki ki Te Reo Rangatira o T.S. Karetu!  Nā reira ko ōku katoa i ngā tau whā tekau ka taha nei ko te ako, ko te whakaako, ko te wānanga, ko te haka, ko te whakarite, ko te rautaki, ko te kōrero i tō tātau reo Māori.  Me te aha, ka mau ki roto i Te Taura Whiri i te Reo Māori hei kaiako kura reo, hei kaiwhiri, hei tumuaki, hei kairangahau, hei Toihau i tēnei wā, e heke ana.  Kua ora ahau i tēnei mea te reo Māori, kua paku ora hoki te reo Māori i ahau, koinā te hāngai haere ake nei.  He whakatipuranga anō kei te hanake; tukua, tautokona, whakamihia, kia mauriora tō tātau reo! He kōrero mō Matariki “Ana, i te atapō tonu, ka rewa ake a Matariki, ka kitea mai, ā, koirā te tohu o te tau hou.”Ko Pleaides, ko Messier 45 (M45) rānei ngā ingoa mō Matariki, e mōhio whānuitia ana i te ao. E iri ana tēnei kāhui whetū māhorahora ki te tātai whetū o Taurus te pūru, otirā, ki tētahi wāhi e tata ana ki tōna pakihiwi. E hia rau kē hoki ngā whetū kei te kāhui o Matariki, ā, ko ētahi whetū torutoru noa iho o ērā e kitea ana e te karu tangata.I Aotearoa, kitea ai a Matariki i te roanga o te tau, hāunga rā te marama kotahi e tō ai ia i te uru i ngā hāora tuatahi o te pō o Haratua, tae noa ki tōna rewanga anō i te atapō i te marama o Pipiri.   E ai ki ētahi ko te tikanga o te kupu Matariki, he 'mata ririki', he 'mata iti' rānei.  Engari e whakapae ana nā te Pākehā kē tēnei whakamāoritanga.  Tērā tētahi kōrero e mea ana ko Matariki te whakarāpopototanga o te ingoa o 'Ngā Mata o te Ariki Tāwhirimātea'.Arā atu anō ngā ingoa Māori o Matariki, tae atu rā ki a 'Te Huihui o Matariki'; ki a 'Te Tautari-nui-o-Matariki'; ki a 'Tāriki' hoki, arā, ki te whakarāpopototanga o Matariki.   Ko 'Aokai' anō hoki tētahi atu ingoa e hāngai ana ki te hononga o Matariki ki te kai; ka whakahāngaitia a 'Hoko', a 'Hokokūmara' rānei ki a Matariki nā runga i tana whakaawenga i te whakatipuranga o te kūmara.E iwa ngā whetū kei tēnei kāhui.  Ko Matariki te whetū nui katoa o roto i te kāhui (Alcyone). Kīia ai hoki tēnei whetū ko te 'kaiwhakahaere' o ērā atu. Ko Tupuānuku (Pleione) rātau ko Tupuārangi (Atlas), ko Waitī (Maia), ko Waitā (Taygeta), ko Waipunarangi (Electra), ko Ururangi (Merope), ko Pōhutukawa (Sterope) ko Hiwa-i-te-rangi (Calaeno).E hono ana a Pōhutukawa ki te hunga mate, otirā, ki ērā kua riro atu i tēnei ao mai i te rewanga ā-maru whakamutunga o Matariki i te marama o Pipiri.  E hono ana a Tupuānuku ki ngā kai e tipu ana i te whenua. He āhua ōrite a Tupuārangi ki a Tupuānuku, otirā, he hononga hoki ōna ki te kai me te tipuranga; heoi, i konei, ka hono kē ki ngā kai e ahu mai ana i te rangi. E hono ana a Waitī ki te wai māori me ngā koiora katoa o ngā awa, o ngā manga, o ngā roto anō hoki. E kitea ana te pānga o Waitī me Matariki ki ngā koiora o te wai māori.  E pā ana a Waitā ki te moana, ā, e kīia nei ko Waitā te wai tai. Ko Waitā te whetū e tohu ana i te tini o ngā hua ka kohia e te Māori i te moana. E hono ana a Waipunarangi ki te ua, ka mutu, ka taea tōna ingoa te whakamāori kia kīia ai 'ko ngā puna wai i te rangi'. Ko te tikanga o Ururangi, ko 'ngā hau o te rangi’, kei tēnei whetū te mana o te āhua o ngā hau o te tau. Ko Hiwa-i-te-rangi te pōtiki o tēnei kāhui, ā, e hono ana tōna ingoa ki te tohu o te tau humi, ā, tukuna ai e te Māori ōna wawata, ōna awhero o te tau ki a Hiwa, me kore noa e tūpono ka whakatinanahia.I ngā ata pongipongi o Pipiri, i te wā kei te wāhanga o Tangaroa te marama, ka tiaki te Māori kia puta mai a Matariki ki te rangi i te rāwhiti. I maharatia nā Matariki i tohu te huringa o te tau, pēnei i tā tēnei kōrero e whai ake nei: ‘Ko Matariki te whetū kei te ārahi i tēnei marama, he wehenga tau ki tā te Māori whakahaere.’Ko te ingoa o tēnei marama tuatahi o te tau Māori ki ētahi, ko te 'Mātahi o te tau', ā, nā te mea ko Matariki te tohu o tēnei marama, i mōhiotia hoki ia ko te whetū o te tau. Ko taua ingoa mō Matariki kei tēnei mōteatea e whai ake nei:Tirohia Matariki,Te whetū o te tau,E whakamoe mai rā,E homai ana rongoHe wā nui te putanga tuatahitanga o Matariki i a Pipiri, i te wā kei te wāhanga o Tangaroa te marama, nā te mea nā tēnei kāhui i tāpae ngā hua o te tau ka whai ake. I te kitenga tuatahitanga ōna i te tahatū o te rangi, ka pēnei i te hōmiromiro te mātai a ngā tohunga kōkōrangi o te kāinga ki a Matariki. Ka āta aromatawaihia takitahitia ngā whetū e iwa, ā, ka maumaharatia ngā āhuatanga o ō rātau pīatatanga, ō rātau motuhaketanga, ō rātau tae me te tawhiti i ngā whetū e ponitaka ana i a rātau. Waihoki, ka mau te nekehanga, te tae me te hanga o te katoa o te kāhui. I ēnei mātaitanga, ka matapae te tohunga kōkōrangi mō te kaha o ngā hua o te tau hou. Toi Reo Māori I te motu e tohe tonu nei i te wāriu me te wāhi ki tō tātou reo Māori i Aotearoa, e tika ana kia aronui, kia whakanui hoki, ko ngā pae o te hiringa e eke nei te reo ia rā, ia rā. I tēnei marama tonu ko taku umanga mahi ko Te Reo Tātaki o Aotearoa kua whakauru i te tohutō ki ngā kupu Māori e pāhotia ana ki ana hōtaka kawepūrongo. Mā te aha i te takaroa i te takaware! Kāti ko te wharekai o Makitānara ki Heretaunga hoki tērā kua whakamāori i tana rārangi kai. Ka mutu ko ngā tāone o Rotorua, o Ōtaki me Te Whanganui-a-Tara e takahi ana i te ara reo rua. He maha noa atu ērā tūmomo tauira.Heoi, inā te rahi o te hunga e tahuri mai ana ki te whakamahi i te reo, arā hoki te rahi o te mahi mā ngā kaiwhakamāori o Aotearoa. Otirā, ehara i te mahi māmā noa. Ko ahau tētahi e hōpara haere ana i te maunga teitei e kīia ana ko Toi Reo Māori, te ara e whai raihana ai te tangata mō ngā mahi kaiwhakamāori. E whā katoa ngā wānanga noho marae, e rua ngā whakamātautau. Ko te whakamātautau ā-tuhi he toru hāora te roa. Ko te whakamātautau ā-waha he whakapākehā i te kōrero Māori i taua wā tonu. Kei te whārangi tuatahi o ā mātou pukapuka rauemi ko te mihi a te tumuaki o Te Taura Whiri i te Reo Māori, a Ngahiwi Apanui, me tana whakahau “koinei te whakamātautau o ngā whakamātautau reo Māori katoa”. Me wehi te tangata ka tika!Engari, nō taku taenga atu ki te wānanga tuatahi i Ahuriri, ki Te Marae o Te Ara o Tāwhaki, ka rongo ahau i te wairua Māori i te wairua atawhai o ngā kaiako me ngā kaiwhakahaere o te kaupapa nei. Kei whea mai rā ngā kano mātauranga kua whakatōngia e rātou hei hāpai i a mātou ngā ākonga kia eke ki te taumata. He maha ngā āhuatanga kua ākonatia, arā, kia noho pono tonu ki ngā kōrero e whakamāorihia ana, kia rangona ko te wairua Māori, kia mārama hoki ki te kaipānui, ā, kia tika te whakatakoto. Nō mātou te maringa nui te whakarongo atu ki ngā kauhau a ētahi toki kaiwhakamāori, ko Hēni Jacob tērā, ko Piripi Walker tērā.Kāti, he mahi nui tēnei mea te whakamāori ka tika. I te motu e tohe tonu nei i te wāriu me te wāhi o te reo Māori, ko tā te kaiwhakamāori he whao i te kupu, he whao i te ara e tūhonohono ai ngā taha e rua o taua tohe. E kōrero pēnā ana tā te mea, kia pūrangiaho te reo Māori ki Aotearoa me noho tangata whenua te reo ki tēnā horopaki, ki tēnā horopaki. Ko te mahi a te kaiwhakamāori tērā.Nā, hei kōrerotanga whakamutunga, ko tēnei hīkoi āku ki te whai i te tohu Toi Reo Māori, ehara i te hīkoi takitahi. Ko taku pēpē hoki tērā i te kōpū i te wānanga tuatahi, ā, nō te wānanga tuatoru kua whānau mai ki te ao. Kotahi wiki noa te pakeke o taku piripoho, ka kawea ki Ahuriri wānanga ai. Kei kīia pea nā te uaua o te whakamātautau i pērā ai, otirā, kia mau i a māmā ngā akoranga katoa, kei kīia pea nā te nui o te aroha e ponitaka ana i te kaupapa. Kei kīia pea nā te pōrangi noa iho rānei. Ko aua kōrero katoa e tika ana! Heoi anō, kei aku hoa ākonga e aroha nui ana. Hei ngā rangi tata nei tatū atu ai tātou ki te mura o te ahi - "te whakamātautau o ngā whakamātautau" - kotahi noa te kōrero, karawhiua! Kei Hea te Taunga mō te Manu Kaewa? Tātai whetū ki te rangi, kāhui kaiwhakamāori ki te whenuaTōna tikanga rū ana te whenua, rere ana te whatitiri i Te Whanganui-a-Tara i te tatūnga mai o ngā taniwha o te ao whakamāori ki te hui tuarua o Te Kāhui Whakamāori o Aotearoa i tū ki te taiwhanga Nau Mai o Te Puni Kōkiri i te 23 Haratua 2018. Nā runga i te aroha ki tō tātou reo i whāiti mai ai ēnei pūkenga i tēnā muka, i tēnā muka ki te whiriwhiri, ki te whakamana tūturu nei i Te Kāhui Whakamāori o Aotearoa. “Mā rau ringa e oti ai te mahi. Kei te whatungarongaro haere tonu ngā pūkenga o te reo Māori, ngā pūkenga hoki o te kaiwhakamāori ia rā, ia rā” Ko te huatau a Te Tūmatakuru O’Connell i te hui kaiwhakamāori tuatahi i tū i te marama o Kohitātea “Mā rau ringa e oti ai te mahi. Kei te whatungarongaro haere tonu ngā pūkenga o te reo Māori, ngā pūkenga hoki o te kaiwhakamāori ia rā, ia rā”.  I taua hui tuatahi rā ko te whiriwhiri kōrero mō te whakatū rōpū motuhake mō tō tātou reo Māori te take.  I tēnei te hui tuarua kua oti ngā whiriwhiri kua huri ki ngā whakatau, nō reira koirā te wairua o tēnei hui, he hīkaka nō te katoa kia whakatau i ngā whakatau kia horo te tū a tēnei kāhui kaiwhakamāori.Nā runga i te karakia a Bobby Newson i tuwhera ai te hui. Nā Doug Hauraki rāua ko Te Tūmatakuru ngā kupu whakatau me ngā whakamārama i te rārangi take o te hui, heoi anō te mahi nui ko te whakatū ōkawa i Te Kāhui Whakamāori o Aotearoa.  Nō muri mai i te whakatau ka haere ngā mihimihi a tēnā pūkenga, a tēnā wānanga i tae mai ki te hui, ka hīkina te hui kua paramanawa.Hou atu anō ki te hui ko te mahi tuatahi he whakatū i ngā kaumātua, te heamana me ngā āpiha o te poari whakahaere. Ka noho tēnei poari hei kanohi matua mā te kāhui, māna anō e whakatakoto huarahi hei whāinga mā te kāhui, ōna ture, ōna tukanga, tōna kaupapa hoki. Ka tīmata ōkawa te hui ka rewa ngā ingoa mō te tūranga o te heamana hou.  Nā runga i te āhua o ngā mahi kāore tētahi i hiahia ki te tūranga me tōna kotahi, nō reira ka puta te whakatau kia rua ngā heamana o tēnei poari, ka whiriwhiria ka whakatauhia ko Tāwini Rangihau rāua ko Te Tūmatakuru O’Connell hei heamana tahi rāua mō te kāhui. Nō muri mai e 5 anō ngā ingoa i whiriwhiria ko te kuia me te koroua o Ngāpuhi a Te Rahipere Tauira rāua ko Bobby Newson hei kaumātua mō te Kāhui, ko Piripi Walker (Ngāti Raukawa), ko Tamahou McGarvey (Ngāi Tūhoe) me Basil Keane (Ngāti Kahungungu) hei mema, ka noho tonu mai a Doug Hauraki hei kaitohutohu ki te poari.  Me kī i konei kāore i ārikarika te mihi ki a Doug nāna tēnei kaupapa whakatū i te Kāhui Whakamāori i kawe ki tōna mutunga, e te rangatira tēnā anō koe. Mutu ana te pōtitanga i huri te iwi ki te whakarite i tōna kawenata, arā, ōna ture, ōna kaupapahere, ōna whāinga, tōna wawata.  He nui ngā take me ngā āhuatanga i kōrerohia, i wherawhera, i wānanga, i matapaki, ka mutu i whakatau. Ahakoa te maroke o ngā momo mahi, he mea nui kia tutuki ēnei mahi ōkawa nei hei whakatinana i te wawata. Nā ngā kupu karakia hoki a te koroua Hone Sadler i tutuki ai te moemoeā o te hunga kaiwhakamāori kia tū ai tēnei rōpū Te Kāhui Whakamāori o Aotearoa, haramai tētahi āhua! "Heoi anō e kare mā, i riro mā te reo hei kawe i ngā kōrero me ngā whakaaro o tō mātou nei hui me kī he Māori, he māori"  Nōku te whiwhi, te māringanui kia noho ki waenga i ēnei toki o te ao kōrero Māori i te orokohanga o tēnei kāhui whakairo i te kupu e whakapeto ngoi kia rangatira tonu ai te kōrero. Ka mutu ake te hui ki ngā kōrero whakatepe a Tawini Rangihau ka tukuna mā Bobby Newson te karakia whakakapi. Heoi anō e kare mā, i riro mā te reo hei kawe i ngā kōrero me ngā whakaaro o tō mātou nei hui me kī he Māori, he māori. Ehara i te mea i āta whakatauhia kia pērā engari i pērā, me pērā, koia hoki tērā tā te rōpū e whai nei, kia kōrerohia, kia wānangahia, kia kitea, kia rangona whānuitia ahakoa ā-waha mai, ā-tuhi mai. He whakamana i te reo, he whakarahi i te kupu, he whakatairanga i te kōrero, he whakatinana tonu i te whakatauākī a Tīmoti "ko te reo kia rere, ko te reo kia tika, ko te reo kia Māori", e tau ana.Te Hua o ngā PōtiTe Poari Whakahaere:Ngā heamana e rua: Tawini Rangihau, Te Tūmatakuru O’ConnellNgā mema: (Kaumātua) Te Rahipere Tauira, Bobby Newson(Mema) Piripi Walker, Tamahou McGarvey, Basil KeaneNgā Kaiwhakamāori i Whakamana i Te Kāhui Whakamāori o Aotearoa:Tawini Rangihau, Te Tumatakuru O’Connell, Ratu Tibble, Bobby Newson, Basil Keane, Kiwa Hammond, Piripi Walker, Wareko Te Angina, Hohepa McDougall, Robert Pouwhare, Kararaina Uatuku, Te Rahipere Tauira, Doug Hauraki, Tamahou McGarvey, Hone Sadler, Tame Te Rangi, George Konia Te Aumangea He tuhinga tawhito nō He Muka, Putanga 11 (1) Raumati 1998 - Kua tāpiri atu tēnei hei tangi ki a rātou kua riro ki te kāpunipunitanga o ngā wairua, i Paerau i ngā tau, i ngā marama, i ngā rā tata kua pahure ake nei. E kore e whakahuatia ngā ingoa i konei kei mahue tētahi. Me pēnei noa ake te kōrero, haere koutou, haere, haere, whakaoti atu. E koutou, e te aumangea Kei hea koutou hei āki i ngā hau kino o te wā? I te wao tapu nui a Tāne, urutapu ana, ururua ana, Matomato ana te tipu mai o te kahikātoa, o te tōtara haemata Nō te hinganga, tūpapahū ana te whenua Ka kore koutou kei hea he taunga mō te manu kaewa? Kurupākara ana tērā te māra a Tāne I te pekī, i te tīhau a ngā manu Kua kore nei i tiu, kua kore nei i topa Kia pātai noa ahau, kei hea aku mau tīoriori, Aku manu taki, aku manu tāiko i te kāhui E pōkaikaha nei, e hūrangi nei? Tērā pea me kapo ko te mahara, me kapo ko te kupu Mā reira e tū mai anō ai he māhuri, he haemata E tiu anō ai, e korihi anō ai Ngā manu o te wao.   Kāti kei aku raukura, Kei aku piki kōtuku, kei aku hou amokura Koutou, te mūrau a te tini Koutou te wenerau a te mano Ngā puna o te kī, ngā whakaniko i te kupu I tutū ai a puehu, i puta ai a whakaaro I oho ai a mauri, i tau ai a mauri Nei rā te wao tapu ka nguengue, ka whakaroau Te whenua ka mōwai Aue! Kia tīoriori noa mai ko te manu Kia kōkī, kia ketekete anō ko te kākā Kia korihi mai anō ko te kōparapara, i te pūaotanga o te rā. Te tangi kau nei taku mapu. He waiata tēnei i titoa hei mihi, hei tangi, hei poroporoaki i ngā mate tāruru nui o te ao Māori. Ahakoa nō te tau 1994 i hakaina tuatahitia ki ngā taumāhekeheke matua o te motu i tū nei ki Hāwera i taua tau rā, e hāngai tonu ana ngā kupu. Me tino puta he mihi ki te kapa o Tū-te-maunga-roa nā rātou nei te rangi, ā, nā rātou nei hoki i puta ai te waiata nei ki te whai ao, ki te ao mārama. Ko ngā kupu e rārangi nei ko ngā kupu ake nā Tūte-maunga-roa anō i āhua whakarāpopoto kia eke ai ki tā rātou i whakaaro ai, i hiahia ai. Ko ngā kupu whakataki, whakamārama i te waiata nei i te putanga tuatahitanga i pēnei: Me kī, he waiata tangi tēnei mō ngā kaikōrero whai mana o te ao Māori, arā, a Tā Kīngi, a Mōnita Delamere, a Māori Marsden, a Pumi Taituha, a Hamu Mitchell, a Hōhua Tūtengāehe, a wai ake, a wai ake. Ko ēnei i mōhio nei ki te rāwekeweke, ki te huri, ki te whiu, ki te whakatakoto i te kupu, kua kore haere i kitea tērā momo i roto i te ao Māori o ēnei rā, nā reira ka haku noa te ngākau ki tērā āhua. I roto anō hoki i te haku, ko te tūmanako me kore noa pea e tūpono ka tū mai anō taua rite i roto i ēnei reanga e kaha nei te whai mai. Heoi anō i tēnei tau, i te tau 1997, i tino haukerekerea te ao Māori e Aituā, ā, riro atu ana te hahua noa atu o te tangata rongonui, rātou ngā kaitārai, ngā kaiurungi i te waka o te ao Māori. I tēnā iwi anō ōna mate rongonui i tēnā iwi anō ōna engari ko ētahi o te hunga i hau nei ngā rongo ki ngā tōpito o te motu ko ēnei: Ko Matiu Rata, ko Te Kuru-o-te-marama Waaka, ko Te Ūpoko Ariki o Ngāti Tūwharetoa, ko Tā Hepi Te Heuhue, ko Riripeti Murchie, Tumuaki o Te Rōpū Wāhine Māori Toko-i-te-ora i tōna wā, ko Emily Schuster, ringa kakama o roto i te whare pora o Hine-te-iwaiwa, ko Tā Mokonui-ā-rangi Bennett, Tumuaki o Te Kōhanga Reo, ko Tuaiwa Rickard Kāore nei i hoki i te waewae tūtuki, me wai atu, me wai atu.Kāti, ko tēnei te momo tangata e tangihia nei e te waiata nei me te pātai kei hea rā koutou e te aumangea, koutou te hunga kaha, hunga pakari, koutou ngā toka tū moana. Whakaritea ana rātou i te wā o te oranga, ki te ngahere e kapi ana i te rākau e āhei ana te manu ki te tau atu ki reira pae mai ai. Nō rātou ka hinga kua kore he taunga, he paenga mō te manu nō reira me aha kē te manu? Ko te manu he kupu whakarite mō te mātātahi o te ao Māori e tono whakamāherehere ana i te aumangea, arā, i te hunga mātau, i te hunga mārama, kia mōhio ai me huri pēhea, me rere ki hea, me tau anō hoki ki hea. Kāti, i momoho ai e kī ana ō tātou tīpuna, ka ao he rā, ka tō he rā, mate kāinga tahi, ora kāinga rua, ka pū te rūhā, ka hao te rangatahi, aha atu, aha atu. Katoa ēnei kōrero he kōrero whakatītina he whakahau kia whāia e ō muri mai whakapapaparanga kia ekepanuku tēnā kaupapa, tēnā kaupapa, e kī nei hoki te waiata, Tērā pea me kapo ko te mahara Me kapo ko te kupu.Ahakoa pēhea ka tangi kau tonu te mapu ki arātou kua riro ki te wahangūtanga o nunui mā,o roroa mā engari mēnā tātou ki te aro ki tā rātou i kī ai, i tohu mai ai, ka riro mā te pērā,E tū anō ai, e kōrihi anō aiNgā manu o te wao.  He kohinga mai i Te Puna Mātauranga o Aotearoa 1857 E hoa e Tamati Ngapora, tēnā rā ko koe te tangata nānā au i whakaako ki ngā mahinga a ngā Patupaierehe. Tēnā ra ko koe e pā. E hoa, engari tēnā te hoa haere tahi mōu ko tō Papa, ko Tikanga-i-te-rangi. E Mati he nui aku whakaaro mō kōrua ko tō tuakana mō Potatau. Me noho tonu kōrua i runga i te pai, i runga i te āta whakaaro mō ngā Pākeha, mō te tika. He nui tōku aroha mō koutou katoa, mō Makareta, mō Te Paea, mō Patara, mō Epiha hoki. Hei konā rā koutou katoa. Hei konā rā te iwi ouou e noho rā i te ao tūroa, ngā kanohi o ōku hoa kua heke atu rā i te taiheke nui. Hei konā rā koutou. Nā te hoa aroha. Nā Hori Kerei, (Signed G, Grey)Ki a Tamati Ngapora, kei Mangere.  Kupu Hou - Pipiri App Taupānga Blog Rangitaki Facebook Pukamata Highlight Miramira Instagram Kapoata LinkedIn Hono Tahi Live (broadcast) Matawā Live stream Roma wā tūturu Log off Takiputa Log on Takiuru Media clip Topenga pāpāho Minecraft Mahimaina News feed Whāngai rongo kōrero Snapchat Atapaki Twitter Tīhau Twitterverse Pae Tīhau He Pātaka Kupu E wātea ana te papakupu reo Māori e mōhiotia nei ko He Pātaka Kupu  hei taupānga mō ngā waea iphone, android anō hoki. E wātea ana hoki tētahi tomokanga hou ki te papakupu ki hepatakakupu.nzI whakaputaina He Pātaka Kupu  ki te ao i te tau 2008, ā, koia hoki te papakupu tuatahi, reo Māori ake, i tōna putanga mai. Ina hoki ko ērā atu papakupu katoa he papakupu Ingarihi-Māori, Māori-Ingarihi rānei.I hua mai He Pataka Kupu ā-ipurangi i tētahi mahi tahi o Te Taura Whiri i te Reo Māori me Te Ipukarea. He ōrite te wheako o te hunga e whakamahi ana i He Pātaka Kupu ki a rātou e whakamahi ana i Te Aka, te pukapuka kupu reorua.E ai ki te Tumuaki tuarua o Te Taura Whiri i te Reo Māori, a Tuehu Harris, i ngā tāngata e ako whakamua ana i tētahi reo, atu i tō rātou reo taketake, he mea nui kia whakamahia nuitia ake te reo tuarua me te kore aro ki te reo tuatahi.“He ruarua noa ngā reo iwi taketake whai papakupu reo takitahi, me ngā painga katoa ka hua ake ki te reo Māori i tētahi papakupu reo takitahi. He waimarie te putanga o tēnei rauemi hei whakamahinga mā ngā kaikōrero me ngā akonga reo Māori i te ipurangi me ōna āhuatanga hou.Kei te taha o ngā whakamārama tikanga i te reo Māori ko ngā tauira, mai i ngā pukapuka kua tāia noatia. Mā ngā tauira ka mārama te tangata ki te whakamahinga tika o ia kupu. He ngāwari te whakatairite i ngā kupu ōrite mā tepāwhiri hononga i te taupānga, ki aua kupu.24,000 ngā kupu motuhake i roto i He Pātaka Kupu, ā, kua oti te tautapa i ia kupu ki tētahi rohenga atua Māori, pēnei i a Tangaroa, te atua o te moana me tōna tini, i a Tānemahuta rānei me tōna anō.Mā konei ka kitea ake ia kupu i tōna pūtakenga Māori tūturu, he rerekē i te whakaaro ake ki ia kupu mā tōna kupu Ingarihi tūtata pea te aronga.Kei tēnei pukapuka ko ngā kupu anake e rangona ana i ēnei rā, me ngā aronga o nāianei. Ko ētahi o ngā kupu i tangohia mai i ētahi atu reo kāore i whakaurua mai mehemea he kupu Māori taketake ka taea te whāwhā atu, heoi, tērā tonu ētahi i whakaurua mai, pēnei i ‘mīere’, mai i te reo Wīwī, me te kupu whakamutunga rawa o te papakupu, arā, te ‘whutupōro’, mai i te kupu reo Ingarihi ‘football’.Kei te tino whakamahia nuitia e te tangata te pukapuka tūturu i puta i mua i ēnei rā o te waipukenga o ngā akomanga reo Māori i ngā taumata o runga. Ahorangi John Moorfield E mōteatea ana a Te Taura Whiri i te Reo Māori i te rongotanga atu kua hinga a Ahorangi John Moorfield, tētahi o ngā tino hoa, tino kaitautoko, tino kaiwhakaako hoki o te reo Māori. Hei tā Tākuta Wayne Ngata te Toihau o Te Taura Whiri i te Reo Māori, “Ka aua atu nei e puta whānui atu ana ngā mahi a Murumāra ki te mano ākonga reo Māori mā roto i te whānau rauemi a Te Whanake, arā, a Te Kākano, rātou ko Te Pihinga, ko Te Māhuri, ko Te Kōhure, papakupu mai, whakaata mai, ipurangi mai, kei whea mai!”“Ko ia tēnei o te pukenga wai o ngā mātanga Pākehā i te reo Māori pau te kaha o tōna aroha ki te iwi Māori, otirā, ki ngā tāngata katoa o Aotearoa. Ko tāna tino mahi ko te kimi huarahi hou ki te reo Māori mā te hunga rangatahi me ngā pakeke kia ākona, kia whānui hoki te whakamahia ahakoa i hea, ahakoa te kaupapa. Mā te aha hoki i tana koha nui ki te whakarauoratanga o te reo Māori”“Nā āna mahi i nui ai te reo o te hunga iti te reo, kore reo rānei kia pakari ki te kōrero; he mea tautoko hoki āna mahi i ngā pūkenga reo kia hohonu ai te mōhio ki ngā āhuatanga o te wetereo, o te reo Māori, me ōna tikanga hoki”.Nō te tau 2010 i te whiwhinga ōna ki Te Mētera Whakanui Ratonga a te Kuini ka whai kupu ia mō te angitū o te whakarauoratanga: “Kua nui te mahi kia mātua whakarite ka kōrerotia te reo. Ko tāku e āwangawanga nei ko te kounga o te reo e kōrerotia ana e te tangata...he whakanikoniko i te reo mō te hunga matatau ki te kōrero Māori. He mea nui aua tāngata mō tō tātou āpōpō. Ko tāku, me ora te reo, heoi anō me pakari tonu tōna āhua. Koinā te mea whakaihiihi nei i a au.”Ko ia hoki tētahi o ngā kaiārahi i ngā mahi hanga i te papakupu reo Māori anake 24,000 ngā kupu matua, He Pātaka Kupu, i whakaputaina ai e Te Taura Whiri i te Reo Māori.He Ahorangi a John Moorfield i te Auahatanga me te Whanaketanga Māori i Te Ara Poutama, te Tari o te Auahatanga me te Whanaketanga Māori i Te Wānanga Aronui o Tāmaki Makau Rau.He Ahorangi ia i mua i Te Tumu, te Kura Māori, Moananui ā-Kiwa me te Tangata Whenua i te Whare Wānanga o Ōtākou me te Whare Wānanga o Waikato. Kāti, Murumāra, whakarongo ki te reo Māori e karanga nei, whakarongo ki ngā akoranga rangatira – e te hoa, haere atu rā. Ki a māua hoa Māori o Te Tai Rāwhiti He kohinga mai i Te Puna Mātauranga o Aotearoa nō Niu Pepa Takitumu, Turei, Mei 22, 1883.E hoa mā, —Tēnā koutou kua tae ki te takiwa pūpuhi manu. Nā, ka nui te manu o tēnei tau. Ka nui te mōmona; Kāti; kia kaha koutou ki te pūpuhi manu i tēnei tau.Ki te hiahia koutou ki te hoko Paura, Hota, ki te Tingara, me haere mai koutou ki te whare maitai o Panera rāua ko Paerana hoko ai. Kei a māua hoki ngā pū tino pai, hei pūpuhi manu, he pū tūpara, he pū hakimana, me ētahi tū pū atu.Mehemea e hiahia ana koutou kia whakapaitia a koutou pū me haere mai anō koutou ki a Panera rāua ko Paerana. He maha hoki ngā pū kei a māua. He ngāwari te utu. Kia mōhio koutou me haere mai koutou ki a māua, ki a Panera rāua ko Paerana i tō whare maitai i Kihipane.Ko te tino whare tēnei o Te Tai Rāwhiti hei hoko i ngā Paura, Hota, Tingara, Pū, me aua tū katoa. Kei a māua hoki ngā kākahu tamariki ngā hū tāne ngā hū wāhine me ngā nohoanga tane nohoanga wahine, me to Tī, Huka, Paraoa. Kei a māua hoki ngā parau, ngā rakuraku me aua tū mea katoa hei mahi pāmu. E NGĀWARI ANA TE UTU. Kei wareware koutou, nā o koutou hoa, nā PANERA RAUA KO PAERANA, I TE WHARE MAITAI, KIHIPONE  Te Kāhui Whakamāori Nō te 24 o Pēpuere neke atu i te 20 ngā kaiwhakamāori i hui mai ki te hui tuatahi o te rōpū kaiwhakamāori hou e kīia nei ko Te Kāhui Whakamāori.He aha te take me whai rōpū pūkenga rawa?Mā rau ringa e oti ai te mahi. Kei te whatungarongaro haere tonu ngā pūkenga o te reo Māori, ngā pūkenga hoki o te kaiwhakamāori ia rā, ia rā. Nō te tau taha ake nei ko Rangi McGarvey tērā, ā, ko te tini noa atu i mua atu i muri mai hoki i a ia. Tae mai ki ēnei rā me uaua ka 50 ngā kaiwhakamāori e mahi ana ia rā huri noa i te motu.Kia eke ki ngā taumata o te mahi nei. He ahakoa te ahumahi mehemea e pūkenga ana, me whai rōpū pūkenga anō taua ahumahi rā ka tika. Hei whakaara ake i ngā taumata e tika ana mō te mahi, ā, hei kōkiri hoki i ngā tini take e kore e taea e te takitahi, e te māwehewehe rānei, engari mā te takitini anake ka tutuki.He aha te kaupapa o te hui?Ko te kaupapa o te hui ko te whakahuihui i ngā kaiwhakamāori hei whiriwhiri kōrero mō te whakatū rōpū motuhake mō tātou Māori mā. Haere ngātahi ai tēnā me te whakawhanaungatanga hoki i waenga i te hunga whakamāori kōrero.He aha ngā take nui i kōrerohia i puta ake rānei ki te hui?Ko te take nui i puta ake ko te whakaae a te katoa ki te whakatū i te rōpū ka mutu hei tēnei Matariki e tū mai nei. Ko ētahi atu take i kōrerohia ko te roa kē o te wā i kore ai he rōpū Māori mō tātou. Ko ngā uauatanga o te mahi whakamāori, ōna piki, ōna heke. Ko te whai huarahi rautaki whakamua hoki ētahi take i kōrerohia.He aha ētahi tauira whakaatu i ngā take hei aro atu?Ko te whakaara taumata tikanga hei whai mā te kaiwhakamāori. Nō wai te mana o te reo i ngā rorohiko whakamāori. Ko te whai hua o ētahi atu reo ki roto i ngā mahi whakawhiti reo o Aotearoa. E waipuke mai ana ngā tono whakamāori mai i tāwāhi. Ko te tautoko hoki i ngā mahi a Te Taura Whiri i te Reo Māori e pā ana ki ngā whakahaere kaiwhakamāori.He aha ngā wero kei mua i ngā kaiwhakamāori i ēnei rā?Mō te ao Māori ko te ora tonutanga o te reo te mea nui e whai take ai te kaiwhakamāori. Ko te mau tonu ki te mana o te reo Māori i roto i ngā mahi nei tētahi. Ko tētahi atu ko te whakamana i ngā reo ā-iwi, ā-hapū, ā-whānau hoki i roto i ngā taumata o te mahi nei, ina hoki e mahingia ana te nuinga o ēnei tū mahi mō te motu katoa.Mō te ao whānui tonu ko te hangarau tētahi mea nui me ōna āhuatanga katoa. Ko ngā wāhi pakanga hoki o te ao kei te karawhiu tonu i ōna kaiwhakamāori. Ko te raweke hoki i te mana hinengaro ā-iwi tētahi atu take nui mō te ao whakawhiti reo whānui, tae atu hoki ki te whakamana i ngā reo iwi taketake o te ao.Ka pēhea te āwhina a te rōpū pūkenga hou i te hunga kaiwhakamāori?Ka noho hei tūāpapa mō te hunga kaiwhakamāori. Ka whakatakoto mātāpono hoki mō te ahumahi nei, ā, ka mahi tahi atu ki ngā rōpū katoa e whai pānga ana. Hei wāhi hoki tēnei e whakawhitiwhiti whakaaro ai, e wānanga tahi ai, e whai tautoko anō ai hoki te hunga e tino pūkenga ana ki ēnei mahi.He aha ka whai muri ake nei?Kua karangahia te hui whakatū ōkawa i te rōpū i whakaaea ai e te katoa mō te aranga o Matariki hei te mutunga o tēnei marama. Ko te tūmanako ki reira whakatūria ai te rōpū tūturu nei me ōna āpiha, ka tīmata ai ki te whiriwhiri kōrero, whakatakoto rautaki hoki, mō ngā rā e tū mai nei. Me pēhea te reo Māori e ora ai? He tuhinga tawhito nō He Muka, putanga 3 (2) Ngahuru 1990Koinei te pakirehua i whiua ki ngā whakahaere katoa e whakaako ana, e whai wāhi mai ana rānei ki te reo Māori.I runga anō i te reo whakahei o Te Taura Whiri i te Reo Māori i whakarauika mai ki te marae o Kirikiriroa ngā māngai mō te kōhanga reo, mō Te Atārangi, mō ngā kura kaupapa Māori, mō ngā kura tuarua, mō ngā kuratini, mō ngā whare takiura, mō ngā whare wānanga, mō ngā hāhi, mō ngā kaumātua me ētahi rōpū e kaingākau mai ana ki te kaupapa.Neke atu i te 140 i te rā tuatahi e whiriwhiri ana, e tohetohe ana, e wānanga ana i te take nei. He mea whakarōpū te hunga haere mai i runga anō i ō rātou karangatanga kia āta mōhiotia ai ngā huatau o ia whakahaere. I pau katoa te ata me te wāhanga tuatahi o te ahiahi ki ngā whiriwhiri nei, ā, nō muri i te inumanga tī o te ahiahi ka whakatōpūtia te katoa o ngā rōpū, ā, ka tū ia kaikōrero ki te whakaputa i ngā whakaaro o tōna anō rōpū.He nui te whakaaro i puta – kitea ana, rangona ana te tiketike, te hōhonu o te kupu, o te whakaaro ki te kaupapa nei. Ko te ia o te kōrero a tētahi i pēnei. I heke rā anō rātou ki a Hine-nui-i-te-pō ki te whakawāwā i ō tātou kuia, koroua, mō te āhua ki te reo. Ka kīia mai e ērā, “I te pai i te wā i a mātou i wehe mai ai. I ahatia e koutou? E hoki!“ Ka haere anō ngā kōrero a te kaikōrero, “I piki mātou ki Te Atua pātai atu ai mō te reo, ka kī mai ia – Nāku nei i hoatu te reo ki a koutou, kua ahatia e koutou? E hoki!“Nā reira, nei ka noho, ka kohi i ngā mahara me te whakatau iho, kei tēnei reanga mōhio ki te kōrero Māori te ora, te mate rānei o te reo. Whakamataku ana tērā!Ko te mutunga iho o ngā kōrero, me tahuri te katoa ki te kōrero Māori i ngā wā katoa, i ngā wāhi katoa, ā, me whakatū he whare wānanga reo Māori e Māori noa ana tōna reo whakaako, kia whai hua ai ngā whakaakoranga o roto i ngā kōhanga reo, o ngā kura kaupapa Māori, kura reorua, ā, kia waiho mai mā te whare wānanga reo Māori e whakaū, e whakapūmau.Ko ngā kura tuarua e āhua uaua mai ana nā te āhua tonu o ā rātou nei whakahaere. Tērā pea ko ngā kura Māori pēnei i Tīpene me Wikitoria me reo Māori anake hei reo whakaakoranga, hei reo e rangona ai e kōrerotia ana. He maruāpō noa?Wai ka hua!Mō te kaupapa nui, te whare wānanga reo Māori, he maha ngā kōrero, engari nō te taunga o te puehu, whakatauhia ana e te katoa o te whakaminenga, me whakatū, ā, kia wawe tonu.Ko te mahi i āianei, he tāpae pūrongo ki te Minita Māori hei whakamōhio atu i a ia he aha ngā whakaaro o te hunga e mate nui mai ana ki te reo, ā, māna e whakatau pēhea, pēhea. Ko te mahi i tua atu i tēnā, kia haere ētahi tāngata kia kite i a ia hei whakapā noa atu, ā, mē muri whakatakoto ai i te pūrongo, whakapā atu anō hoki ki te iwi, kia paku mōhiotia hoki e pēhea ana tā rātou nā aro mai, kore noa iho rānei.Ki te tonoa atu i te pūtea a te Kāwanatanga, kua mate anō hoki ki te tono ki Te Hunga Whakamana Tohu Mātauranga (NEQA) kia whakaae mai ki ngā kaupapa me te āhua o te whakaakona o aua kaupapa, tae atu ki te whakawhiwhinga o te tohu ā tōna wā ki te hunga ka puta ngā ihu.Kotahi tonu te wairua o te hui – me ū, Māori mā! Kōrero Māori i ngā wā katoa, i ngā wāhi katoa, ā, tutuki noa te hui, ko te reo Māori te reo i rangona i roto i ngā whiriwhiri. Heoi anō tāku nā pātai, mena ka taea i tēnei hui, he aha i kore ai e taea i ā tātou hui katoa? Kāti te waiho i te reo Pākehā hei reo matua mō tātou, kia ū tonu ki tō tātou ake reo.Kāti rā, e te hunga i hui mai, āku mihi nui tonu mo koutou i takahi i te nuku o te whenua kia tae mai ai me ā koutou nā whakaaro ki te hui. Nā te kotahi o te waihoe me te whakairi matamata, ū pai ana te waka ki uta. Engari kia maumahara tātou ko te wā o te āiō tēnei, taihoa anō te tuarangaranga, te whenewhene o Hinemoana!I ū pai ai te hui nā ngā tūmau e tū nei i muri. Ki a Te Kirikōwhai me ana kaimahi, tae atu ki a Ngāti Wairere me ōna karangatanga, tēnei rā ngā mihi atu āku ake nei, a Timoti, me te katoa o mātou o Te Taura Whiri i te Reo Māori. Anei tā rātou hei whakatinana i tā mātou e kī nei, “He kai nā te rangatira whero i taka“.Kirikiriroa marae, noho mai me ngā mihi nui a te motu i eke ki runga i a koe i te 14 o Poutūterangi 1990.Tēnā anō tātou katoa. Kupu Hou - Haratua Netflix Rangikiriata Photobomb Patiata Pinterest Aroata Safari (browser) Raowao Skype Huirangi Social media Pāpāho Pāpori Spotify Irapuoro Tablet Tīpapa Tag Tūtohu TV On Demand Hōtaka ā-Tono Unfollow Wetewhai Uninstall Wetetāuta Unlike Wetepai USB drive Puku pūtūhono rangatū hurinoa USB flash drive Puku kohiko pūtūhono rangatū hurinoa Wi-Fi Waiwhai/Ahokore YouTube TiriAta Ko te Reo hei Taukaea ki te Ao Tērā te wā, he pae tawhiti noa te haere ki Ūropi whāō ai ngā hua o reira. Taka rawa ki te karanga a Pāpā Tīmoti i tana whakaopeti mai i Te Tira Haere Tuawhā o Te Panekiretanga o Te Reo, ka tahuri atu ai tērā moehewa ngōku kia pae tata!Ko ngā kaupapa matua o te haere, ko te mātai i te ora o te reo o iwi kē ki whenua kē tērā. He tirotiro i ngā ara e takahia ana e ngā iwi o te whenua Airihi, te whenua Kōtimana, te whenua Wēra me te whenua Pākihi kia ora mai anō ai ō rātou reo me kore noa e tūpono he tino tauira hei whāinga mā mātou. Ko te torotoro i ngā whenua i ahu mai ai ō mātou tūpuna kiritea tērā.He tira nui tonu tō mātou, ko tōna 38 tāngata nō ngā rangapū katoa, waihoki, nō ngā iwi katoa. I haere ngātahi me ngā whakaaro nui i te kotahitanga o mātou i tēnei kaupapa whakahirahira nei. Katoa, katoa ngā kare ā-roto e taiatea ana, e whakaihiihi ana i mua i te haere - he aha kei tua i te awe māpara? He aha ngā kai e whara i ahau?Nō te 20 o Haratua i rewa ai te waka o Te Tira Haere ki te motu kākāriki o Airangi. I renarena ai te taukaea i waenga i a mātou ko Aoife Finn i tōna whare wānanga o Trinity, ā, waingōhia ana mātou ki te whakarongo uka ki ngā pūkenga whakarauora reo i reira. Ko Ciarán Mac Giolla Bhéin nō Belfast tō mātou kaitiaki e okea ururoatia ana. Kua titi rawa ki te ngākau te wāhi o Ros Muc me ngā kōrero mō Pádraic Pearse - nāna i hinga kia ora ai tōna reo.I tatū te pātuki tahitanga o te manawa Māori i te maunga tapu o Dunadd i Kōtirangi. I reira, i whakamānawa atu mātou i te tikanga uruuruwhenua me te rongo i te wairua māori o tērā wāhi. Whakamīharo ana au ki tō mātou kaitiaki, ki a Adhamh O’Broin rāua tahi ko tana tamāhine. Hei tā Parāone, “E kaha ana tētehi tokoiti i roto i te iwi Kotirangi nei ki te whakaora i ērā āhuatanga i roto i a rātou, me whērā anō tātou te Māori”.I Wēra, i torotoro atu mātou ki te Urdd Eisteddfod, he hui reo taketake mō ngā tamariki o te kura tuatahi. Ānō nei ko Te Matatini tērā tū taiopenga engari, ko te oranga o te reo kē tōna papa. Pērā rawa te haruru pai o tā mātou haka ki te whakangahau i te marea rā, inamata, kua karangahia mātou he ‘reo activist’ i te niupepa o te motu! Ka nui te matihere ki a Sioned Hâf i te mākohakoha o ngāna whakaritenga mō mātou.Tau atu ana ngā waewae ki te tāone nui o Bilbao i waenganui pō, i Peina, he pārekareka te noho i tōna tīmatanga tae atu ki tōna whakamutunga. Me uaua ka rongo i te reo Pākehā, ko te euskara te reo matua puta, puta i te rohe rā. I reira, i pakaru mai te kōrero kua whakawhiwhia a Tīmoti ki te karangatanga Tā. Ko te whakanui i a Pāpā i tō mātou hōtēra te puru rourou o te haere ki Ūropi.Tē taea e ngēnei kupu itiiti noa iho nei te momohotanga o tēnei haere te whakaahua. Wheoi anō, kei tōku reiputa, kei ngōku piringa o Te Tira Haere Tuawhā, e tika ana te kōrero, ‘Me haere i raro i te kāhu kōrako, kia kai i te kai, kia whiwhi i te taonga’.  He Mihi nā te Tumuaki E hika mā, aroha ana te tangi a te iwi huri noa ki ō tātou tini mate. E kore e tarea i a tātou te toki a aituā te karo. Koinei hoki i tangihia, i mihia, ā, i tukua ō tātou mate huhua ki te poho o Ranginui e tū iho nei. Ko tō tātou pāpā a Lewis Moeau tērā, ko tō tātou kōkā a Billie Tait tērā, ā, ko te mātanga reo a Rangi McGarvey anō hoki tērā. Nā reira koutou ngā mate ki a koutou, tātou te hunga ora ki a tātou, tihei mauriora!He ao whakaihiihi tēnei mō tō tātou reo ātaahua. E waihangatia ana te hangarau hei rauemi ako mā te ākonga. Kei te whakakaha ngā kaipāho katoa kia tika ai tā rātou whakahua i te kupu Māori. E ai ki te rangahau a Te Whare Wānanga o Tāmaki Makaurau, 40% o te pāpori katoa o tō tātou whenua e mea ana me ako te reo Māori ki ngā kura katoa. Waihoki, kei te whakauru ētahi o ngā kura auraki i te reo Māori hei kaupapa ako ki ō rātou kura pērā tonu i te Kāreti o Kīngi ki Tāmaki Makaurau me Te Kāreti Kōtiro o Te Whanga-nui-a-Tara.I Te Wiki o te Reo Māori 2017 i puta te pānui a te koromatua o Te Whanganui-a-Tara, a Justin Lester, ka reo rua ngā whakahaere a te Kaunihera ā ngā rā e haere ake nei.Nō ngā wiki tata nei i puta te whakahau a te Minita Whanaketanga Māori, Te Hōnore Nanaia Mahuta, atu i te tau 2020 ka herea ngā tamariki katoa mai i ngā pokapū mātauranga kōhungahunga ki te tau waru o te kura tuatahi ki te ako, kia ākona rānei i te reo Māori.E hoa mā kei te tipu haere te aroha ki tō tātou reo ātaahua. He karangatanga tāku mō te hunga aroha ki te reo Māori – Te Whānau o te reo Māori. He aroha nōku ki te reo Māori i tuhituhi ai ēnei kōrero ki a koutou. Nāna anō te karanga i manomano ai ngā tāngata i hīkoi haere i ngā tiriti o Te Whanganui-a-Tara i te 11 o ngā rā o Mahuru 2017. Ko te tikanga o te hīkoi whakanui i te reo Māori, he whakaatu i te aroha ki tō tātou reo Māori. E whakapono ana ahau, ko te aroha i hurihuri ai te ao, māna ano e rauora ai te reo Māori.Kia tau ngā manaaakitanga o te raumati ki a tātou katoa.  E Tā Tīmoti, E Ara E! Te hoari kahurangi ka piki ki runga Ka tau ki raro rā, ki te mauī, ki te matau Ki te pane o te ngārahu o te reo Māori o te motu e Kua mū te pō, ara ake nei a KuraE Tā Tīmoti, matika mai rā koeHe mea aupaki nāu, ō tini whāioio, tō apārangiKi te kōmata o reo kia tika, kia rere, kia MāoriKi te tautara tiketike o te oraI awherotia ai e ngā ika a-Whiro i te pōNāu i tū tangata ai te kairākau o te wāNgā pou kōrero, kirikawa ki te kupuI huia rā ki te ara o runga, o raro kia eke ki te riri mānahanahaWhakangahorotia ana ki te putaKei noho kau noa, engari kē iaKa karawhiua tonutia mō te ake, ake, haere ake neiE Tā Tīmoti, e ara e!Ki te whakaaro noatia e koe te reo Māori o ēnei tau maha nei, me pēwhea e kore ai ō huatau e tatū ake ki te kairangi autaia nei, ki a Tīmoti Kāretu, kātahi anō ka whakamānawatia ki te taitara rongonui o te ao, ki te ‘Tā’, i te tuarima o Pipiri. I kōkēi, i Bilbao, i te papa taiwhenua taketake o te Basque, i Peina te taniwha hikuroa nei, a Tīmoti mātou ko ngā ika a-Whiro o Te Panekiretanga o te Reo, i te wā i pakē ai te rongo i tau te hōnore nui ki a ia.  E rua rawa ngā pō whakanui i a ia i whakaritea kia whai wāhi ai ngā kupu tika, te whakaaro nui me te aroha nui tonu ki a ia.  Ka mau pūeru taiea, ka horahia ngā momo pararē Paniora, he paku kīnaki hoki ka tāhorotia ki te karure, ā, koia nei te hanga o te noho i ērā pō.  Nā reira, nā te pūreirei tonutanga hoki o te iwi, i rere pai ai te kōrero, i karawhiu pai ai ngā waiata kātuarehe o te kāinga, i eke rawa atu ai te wairua o te karapotihanga o koroua.  Ka tū ā-rohe a tēnā, a tēnā, ka tū ā-kaupapa hoki a tēnā, a tēnā ki te whakapuaki wheako, ki te tuitui i ngā rau maharatanga, ki te mihi ki tēnei Pāpā reo Māori o te tuatinitini o te motu whānui o Aotearoa.  Te Panekiretanga o te Reo Māori ki BilboaKāore, me hoki rawa mai te ia o te kōrero ki tō tātou papa ake, ki te wāhi i mātua nui ai te hekenga tokakawa ōna.  Kia whakarārangihia ake nei ētehi o āna kaupapa nui i te takahanga o te wā, me te whakaaro iho, e kore rawa e taea te katoa te whai wāhi mai.  Ko te Whare Wānanga o Waikato, te Kōhanga Reo, te ao haka, Te Taura Whiri i te Reo Māori, Te Māngai Pāho, ngā Kura Reo o te motu, Te Ipukarea, me te huhua noa atu o ngā poari me ngā kaupapa rangahau i tautokona nuitia e ia, tae ake rā ki Te Panekiretanga o te Reo Māori.  Ki konei, ka rere ake ngā kupu whakamihi ki te tokorua mātanga reo nei o te tokotoru a Paewhiti, a Pou Temara, rāua ko Te Wharehuia Milroy.  Mai iho rātou katoa e kōkiri tahi ana, e whakaupa haere ana i ngā tini kaupapa reo Māori tino whai hua. Nō te 29 o Paengawhāwhā, haere ai te rau ngerongero, ngā mana nui o te ao reo Māori me ngā tini matamatahuānga ki te rangi whakanui i te 80 o ngā tau o Tīmoti ki te marae o Waimārama, ki tētehi wāhi taurikura rawa atu o Ngāti Kahungunu.  Heoi, waingōhia nei te kite atu, e tū rīrā rawa atu ana ia, he koi tonu te arero, he pērā anō hoki te ihomatua.  Nā, he aha i tua atu, i tua mai hei whakatauira noa ake i te manawa piharau, i te urupū o te tangata ki tāna e tino whai nei, ao noa pō!  Waihoki, kāore tōna rite mō te kaha o te tītakataka haere ki whenua kē, ki iwi taketake kē mō te reo tupuna tonu te take.  Pērā ai ia nōna e pūhouhou ana, ā, kāore anō kia rerekē noa atu i ēnei tau tata tonu. Nōwhea hoki ngā tāngata mōhio ki a Tīmoti e mea rawa he tangata pāwera, tūwiriwiri, matakū noa nei rānei ki te papa tūmatawhānui o tohe.  Engari anō, koke tonu atu ana ia i te kaupapa ahakoa te aha.  He pūkeke, he tangata pūmau, ā, me upoko pakaru rawa e tū ai te aruaru. Inā hoki te nui o ngā tohu o ōna makaurangi i ngā tāngata me ngā kōrero tonu e rere nei i ēnei rā.  Ko ia te whakatuatea matua nō roto i ngā tau, nāna ngā kupu tuauriuri o whakapata, o ngaro noa, a ngā iwi katoa hoki o te motu, i hahu ake, i whakamāui ake, kia makere noa nei i ngā ngutu kōrero o te wā.  He rite tonu te whakarauoratanga i ngā rerenga kōrero, i ngā kīwaha me ngā tino raukura e whia kē nei a rātou mā, e rangona nei ināianei, i te ao papāho, i te whatārangi o Ngā Manu Kōrero, i ngā marae ātea, i whea kē, i whea kē, tae noa mai ki ngā kāinga whakauka reo Māori, huri, huri noa.Ā, kāti, kia whakakōpani ake i konei ki te kōrero, kei te Pāpā, mei kore ake nei koe!  E kore e taea te katoa o te aroha nui te whakakupu kau noa i koneki, heoi anō, mā whea mai nei i ēnei nā! Anei tō iti, tō rahi, tēnei te tuohu mai nei ki a koe!  E Tā Timoti, e ara e!